aktualitātes

ГРАМОТА.РУ – informatīvs uzziņu portāls par krievu valodu

Tīmekļa vietni ГРАМОТА.РУ (informatīvs uzziņu portāls par krievu valodu) zināmā mērā var dēvēt par krievu valodas galveno pārstāvi internetā. Tieši šo vietni atceras pirmo, ja nepieciešams ātri iegūt kvalificētas uzziņas par krievu valodas ortogrāfiju, iepazīties ar dažādām filoloģiskām iespējām vai vienkārši noskaidrot savu krievu valodas zināšanu līmeni. Viens no pakalpojumiem ir vārdu pareizrakstības pārbaude, meklējot tos vairākās akadēmiskajās vārdnīcās, no kurām kā galvenā ir „Krievu valodas ortogrāfijas vārdnīca” (Русский орфографический словарь), kuru izdevusi Krievijas Zinātņu akadēmija filoloģijas zinātņu doktora profesora V. V. Lopatina (В. В. Лопатина) redakcijā. Jums ir jautājumi par krievu valodu? Jūs varat tos uzdot sadaļā „Uzziņas”. Bet sadaļa „Klase” piedāvā iespēju pārbaudīt gramatikas zināšanas, veicot interaktīvus diktātus. Ieskatieties sadaļā „Bibliotēka” – te atradīsit aktuālus rakstus par krievu valodu un dažādus krievu klasikas darbus.

Īpašvārdu atveidošana

Tulkojamos tekstos bieži vien ir īpašvārdi (personvārdi un vietvārdi), kas kā jebkura cita valodas vienība tulkojamā tekstā ir jāpiemēro latviešu valodas pieņemtajām gramatiskajām normām. Lai gan latviešu valodā ir izstrādāti noteikumi par citvalodu īpašvārdu atveidi, tomēr valodas lietotāji tos pieņem diezgan skeptiski un izmanto nelabprāt. Turpmāk tekstā ir minēti avoti, ko var izmantot īpašvārdu atveidē.

Ar īpašvārdu atveidošanu saprot citvalodu īpašvārdu iekļaušanu runātāja valodas vidē. Šāds citvalodu īpašvārdu lietošanas princips raksturīgs valodām, kurās nav tradīcijas lietot šādus īpašvārdus endonīmiskā formā (oriģinālrakstībā). Šajā rakstā tiek iztirzāta īpašvārdu atveidošana latviešu valodā.

Normatīvie dokumenti

Angļu valoda. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Antonija Ahero. Zinātne. 2006, ISBN 9984698688.

Dāņu valoda. Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga: NordenAB, 2003, ISBN 9984713091.

Franču valoda. Franču īpašvārdu atveide latviešu valodā, Baiba Bankava, Zinātne, 2004, ISBN 998469867X.

Krievu valoda. Krievu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā. Sast. R.Grabis un T.Porīte. Zinātne 2000, ISBN 5796610074.

Ķīniešu valoda. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Jeļena Staburova. Jāņa Rozes apgāds. 2006, ISBN 9984232239.

Norvēģu valoda. Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga: NordenAB, 2003, ISBN 9984713091.

Poļu valoda. Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā, Velta Staltmane, Irēna Birzvalka, Zinātne, 1998, ISBN 579661200X.

Somu valoda. Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga: NordenAB, 2003, ISBN 9984713091.

Ungāru valoda. Ungāru īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā, Elga Sakse, Zinātne, 1998, ISBN 5796611922.

Zviedru valoda. Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga: NordenAB, 2003, ISBN 9984713091.

Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā/LPSR ZA Valodas un literatūras institūts

LPSR ZA no 1960-1982. gadam izdots izdevums 15 sējumos.

Arābu valoda. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, XV: Arābu valodas īpašvārdi. Sast. M.Šūmane, J.Sīkstulis – Rīga, 1978

Bulgāru valoda. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, XIV: Bulgāru valodas īpašvārdi. Sast. E.Tjarve – Rīga, 1978

Čehu valoda. Norādījumi par citvalodu īpšvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, II: Čehu un slovāku īpašvārdi. Sast. G. Mackovs – Rīga, 1961

Igauņu valoda. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, I: Igauņu valodas īpašvārdi. Sast. S.Raģe – Rīga, 1960

Itāliešu valoda. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, XIII: Itāliešu valodas īpašvārdi. Sast. A. Stelle. – Rīga, 1967

Slovāku valoda. Norādījumi par citvalodu īpšvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, II: Čehu un slovāku īpašvārdi. Sast. G. Mackovs – Rīga, 1961.

Spāņu valoda. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, VII: Spāņu valodas īpašvārdi. Sast. L. Ceplītis. – Rīga, 1961

Vācu valoda. Norādījumi par citvalodu īpšvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, III: Vācu valodas īpašvārdi. Sast. L. Ceplītis. – Rīga, 1960

Lietuviešu valoda. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, IV: Lietuviešu valodas īpašvārdi / Sast. T. Porīte. – Rīga, 1961

Skatīt arī:

• Vikipēdija: īpašvārdu atveidošana.
• Bulgāru īpašvārdu atveidošana.
• Čehu īpašvārdu atveidošana.
• Poļu īpašvārdu atveidošana.
• Rumāņu īpašvārdu atveidošana.
• Slovāku īpašvārdu atveidošana.
• Ungāru īpašvārdu atveidošana.

Lexicool – tik tiešām cool!

Tīmekļa vietnē Lexicool – http://www.lexicool.com – var atrast gandrīz visu, kas var būt nepieciešams tulkotājam: 5000 tulkošanas un skaidrojošās vārdnīcas, tulkotājiem nepieciešamo programmnodrošinājumu, tostarp to, kas tiek izplatīts bez maksas, noderīgas saites uz tulkotāju vietnēm, starp kurām ir dažādiem semināriem veltītās vietnes, tulkotāju asociāciju vietnes, grāmatas, raksti, tiešsaistes tulkošanas programmas, valūtu konvertētājs, tekstu analizētājs un valodu noteicējs. Šķiet, ka tulkošanai ir nepieciešams vien izdevīgs pieslēgums tīmeklim. Vismaz – no tehniskā viedokļa.

Tulkotās pasaules literatūras saraksts

Vācu valoda tīmekļu vietnēs

Noderīgas tiešsaites, kas var palīdzēt tiem, kuri tulko no vācu valodas vai vācu valodā un kuri apgūst šo valodu. Gramatika, leksika, saīsinājumi, informācija par valodas institūcijām. "Kolekcijas pērle" – austriešu-vācu vārdnīca!

http://www.canoo.net – vācu valodas gramatika tiešsaistē un skaidrojošā vārdnīca.

http://wortschatz.uni-leipzig.de – Leipcigas universitātes izstrādāta vietne, kas ir lieliska iespēja papildināt vārdu krājumu.

http://www.ids-mannheim.de – Vācu valodas institūts.

http://www.vds-ev.de – Verein Deutsche Sprache ir organizācija, kas izdod laikrakstu par aktuāliem ar vācu valodu saistītiem notikumiem. Laikrakstu var lejupielādēt norādītajā tīmekļa vietnē.

http://www.goethe.de/ins/lv/rig/deindex.htm – Gētes institūts Rīgā. Informācija ir pieejama gan vācu, gan latviešu valodā.

www.abkuerzungen.de – saīsinājumi un abreviatūras.

http://www.waltersperling.de/geonamen/index – informācija par toponīmiem un citām interesantām valodas parādībām.

http://www.ostarrichi.org – austriešu-vācu un vācu-austriešu vārdnīca.

Franču valoda tīmekļu vietnēs

Piedāvājam vairākas tiešsaites, kas var noderēt tulkotājiem un visiem Francijas kultūras cienītājiem.

http://www.leconjugueur.com – lielisks palīgs, ja pa rokai nav iecienītās vārdnīcas vai kaut kas pēkšņi piemirsies: virtuālais "locīšanas palīgs" konjugēs jebkuru franču valodas darbības vārdu.

http://membres.lycos.fr/clo7/grammaire/grammair.htm – gramatika, pareizrakstība, viss par franču valodas likumiem, sākot ar interpunkciju līdz pat teikumu uzbūvei.

http://www.planete-typographie.com – informācija par kultūras mantojumu.

http://www.lexilogos.com/francais_langue_dictionnaires.htm – skaidrojošā vārdnīca, kurā ir doti arī vārdu sinonīmi, etimoloģija utt.

http://www.patrimoine-de-france.org/mots/mots-neo-1.html – neoloģismi jeb informācija par to, kā notiek franču valodas bagātināšana un tās normu kodifikācija.

http://membres.lycos.fr/jeuxdelettres/HTML/faux_amis/faux_amis.htm – tulkotāja "viltus draugi", tulkojot no angļu valodas franču valodā.

http://www.olf.gouv.qc.ca/ressources/bibliotheque/dictionnaires/Internet/Index – terminu vārdnīcas angļu un franču valodā.

Šogad Latvijā tika atklāta Eiropas terminu banka EuroTermBank

EuroTermBank ir Eiropas Savienības valstu projekta ietvaros izveidots plašs un inovatīvs terminoloģijas avots, kas nodrošina vienotu piekļuvi 1,5 miljoniem daudzvalodu terminu, tai skaitā 220 000 dažādu nozaru terminu latviešu valodā. EuroTermBank ir neatsverams palīgs tulkotājiem, redaktoriem, ka arī citiem valodu speciālistiem.

Terminu banka ir izstrādāta Eiropas Savienības eContent programmas ietvaros, apvienojoties dalībniekiem no septiņām valstīm – Latvijas, Vācijas, Dānijas, Lietuvas, Ungārijas, Igaunijas un Polijas.

Plaša daudznozaru terminoloģija, kas ir iekļauta EuroTermBank, ir sakārtota atbilstoši starptautiski pieņemtiem terminoloģiskiem standartiem. Latviešu, lietuviešu, igauņu, ungāru un poļu valodas terminiem ir doti atbilstošie angļu, vācu, franču, spāņu, krievu un citu valodu termini. Terminu bankas konsorcijs regulāri papildina resursus.

EuroTermBank tehnoloģija darbojas kā centralizēts terminoloģijas meklēšanas rīks gan Eiropas terminu bankā iekļautas korekcijās, gan ārējās piesaistītajās terminu datu bāzēs. Unikālā terminu ierakstu kombinēšanas funkcija ļauj veidot jaunas daudzvalodu saites starp dažādu kolekciju terminiem un salīdzināt viena un tā paša termina variantus dažādās valodās.

Eiropas terminu banka EuroTermBank ir pieejama timeklī www.eurotermbank.com