"Skrivanek" intervijas

...lasīt vairāk

- Kā Tu vērtē šādu iespēju?

Šīs derības patiešām nāca īstajā laikā! Un esmu pavirzījies tuvāk sava sapņa īstenošanai dzīvē. Jau šobrīd ar citu izpratni un izrunu apgūstu dziesmas itāliešu valodā. Ja šajās derībās uzvarēšu, apsolu, ka nodziedāšu visiem kādu dziesmu šajā valodā!

- Vai Tu jau iepriekš biji pazīstams ar saviem derību biedriem? Un kā ar savstarpējo konkurences garšu?

Mani derību biedri ir fantastiski cilvēki, kurus (vairāk vai mazāk) pazinu jau pirms derībām. Bet pašlaik mani pirmdienu un ceturtdienu rīti ir kā iedvesmas un pozitīvu emociju lādiņš visām pārējām nedēļas dienām. Mums ir lieliskas attiecības! Humors un savstarpējā cieņa ir vienas no tām lietām, kas mūs vieno. Par kādu konkurenci te var būt runa? Mēs izbaudām mācīšanās procesu un kopā būšanu.

- Kas ir visaizraujošākais šo derību mācību procesā?

Esmu patiesi priecīgs par mūsu pasniedzēju no Itālijas – Orlando Pagnanelli. Viņam patiešām ir pedagoga talants. Viņa pacietība, profesionalitāte, cilvēciskās īpašības, tostarp humora izjūta ir nenovērtējamas, jo nav vēl bijusi nodarbība, kurā es nebūtu izsmējies no visas sirds! Un tas ir aizraujoši!

- Un vai turpmāk ir gaidāmas arī jaunas dziesmas itāliešu valodā?

Jā! Mūsu „derību brālībai” ir ideja kopīgi apmeklēt Itāliju. Un, ja mums tas izdosies, tad dziesma no mums itāliešu valodā garantēta!

- Ko Tu novēlētu pārējiem derību dalībniekiem?

Visiem mums, itāliešu valodas apguves iesācējiem, vēlu turpināt valodas apguvi arī pēc derību noslēguma!
...aizvērt

...lasīt vairāk

- Vai līdzīgi konkursi ir bijuši iepriekš? Ja jā, tad – kādi?

Šis ir jau otrais Latviešu valodas aģentūras rīkotais konkurss. Pirmo konkursu izsludinājām 2008. gadā Eiropas Valodu dienās. 1.–4. klašu skolēni piedalījās zīmējumu konkursā „Ai, tēvu zemīte, tavu jaukumiņu” un 5.–12. klašu skolēni – literāro darbu konkursā „Mana valoda ir mans gods”. Saņemtie skolēnu darbi bija tik pārliecinoši un aizkustinoši, ka nolēmām apkopot šos darbus un izdot grāmatā „Mana valoda ir mans gods”. Grāmatu sūtījām Latvijas bibliotēkām, skolām, ārvalstu augstskolām un skolām, kur māca vai studē latviešu valodu, to iespējams arī apskatīt internetā Latviešu valodas aģentūras mājaslapas saitē: http://www.valoda.lv/lv/news/238. Arī šogad skolēnu labāko literāro darbu fragmentus un zīmējumus izdosim grāmatā „Iededzies par savu tautu, valsti un valodu”.

- Kas vēl, izņemot LVA, atbalstīja šāda konkursu ieceri un vai šāda sadarbība starp institūcijām notiek regulāri?

Konkursu rīkošanā Latviešu valodas aģentūrai ir izveidojusies laba sadarbība ar tulkošanas biroju „Skrivanek Baltic”, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un UNESCO Latvijas Nacionālo komiteju.

- Kādi bija kritēriji un kas bija visgrūtākais, izvērtējot šos konkursa darbus?

Literāro darbu vērtēšanā tika ņemta vērā literārā darba atbilsme tematam, radošums un oriģinalitāte, kā arī prasme paust savas domas koptā un attīstītā latviešu valodā. Lasot skolēnu darbus un redzot, cik daudz sirds siltuma tajos ielikts, ir grūti izlemt, kurš tieši ir vislabākais. Atceros eseju, kurā kāda meitene raksta, ka viņas ģimenē neviens nav latvietis un arī nezina latviešu valodu. Viņa savu darbu bija uzrakstījusi labā latviešu valodā, ar pozitīvu attieksmi pret mūsu zemi un tautu, un savas esejas nobeigumā viņa raksta: „Latvija, es esmu Tavs bērns”. Kādā citā darbā ir stāsts par meiteni, kas dzīvo tālu silā, prom no civilizācijas, un apkārtējo māju vietā ir palikušas tikai drupas. Izsūtīšana, Sibīrija un no mājām, kur agrāk skanējušas bērnu balsis un ritējusi dzīve, ir palikušas tikai drupas un atmiņas. Arī pilsētas ielas kļūst tukšākas un klusākas, un viņas sapnis un sirds lūgšana ir, lai Latvija nepārvērstos par cilvēku pamestu zemi. Savukārt kāds puisis ir uzrakstījis latvietības baušļus. Tā es varētu turpināt vēl un vēl. Kurš no šiem darbiem ir vislabākais? Kamēr kādā sirdī būs dzīva latvietības izjūta, tikmēr mēs būsim kā nācija. Un tā ir vislabākā apziņa. Latvija ir, bija un būs. Šie bērni to spilgti apliecina savos darbos.

- Vai turpmāk vēl ir plānotas šādu konkursu ieceres?

Jā, noteikti! Domāju, ka tā varētu būt laba tradīcija katru gadu Eiropas Valodu dienā septembrī izsludināt konkursu un Dzimtās valodas dienā februārī apkopot rezultātus un tad tos izdot grāmatā.


...aizvērt

...lasīt vairāk

- Kādi ir Jūsu nākotnes mērķi?

- Es vēlētos strādāt Eiropas Savienības mītnē Briselē. Drīzumā iesniegšu pieteikumu prakses vietai nākamajā rudenī. Ja izdosies to realizēt, tad plānoju nokārot visus nepieciešamos pārbaudījumus, lai varētu iegūt štata darbinieka vietu. Ja šo plānu nevarēšu īstenot šogad, tad gribētu doties uz Vāciju un tur studēt.

- Galvenā Jauno tulkotāju konkursa balva ir e-mācības 12 mēnešiem. Vai esat izlēmusi, kādu valodu mācīsieties?

- Vēl neesmu izšķīrusies starp angļu vai franču valodu. Angļu valodā es varētu papildināt zināšanas un iegūt augstāku zināšanu līmeni. Franču valodā savukārt man ir visai maz priekšzināšanu, bet, ja vēlos strādāt Briselē, tad šī valoda man būs jāiemācās.

- Kā vērtējat Jauno tulkotāju konkursu? Vai tulkošana Jums šķita grūta vai viegla?

- Konkursa pirmās atlases kārtas teksts bija ļoti grūts, kuru tulkoju vairākas dienas. Otrajā kārtā bija nedaudz vieglāk, lai arī vienmēr šķiet, ka laika ir par maz, jo man patīk vēlreiz visu pārbaudīt un lēnām pārlasīt. Bet ne mirkli nenožēloju, ka piedalījos!


...aizvērt

...lasīt vairāk

- Lāsma, Tu esi arī strādājusi kā franču un itāliešu valodas tulkotāja. Vai projektu vadītājas darbs šķiet aizraujošāks?

- Jā, tā ir iespēja vairāk kontaktēties ar cilvēkiem. Kad tu tikai tulko, meklē terminoloģiju, tev jāstrādā individuāli un tas var ātri apnikt. Savukārt projektu vadītājs strādā kopā ar citiem kolēģiem tepat Latvijā un arī ārvalstīs, meklē dažādus risinājumus, kā darbu paveikt. Ir dažādas problēmas, kas arī padara darbu interesantāku un dinamiskāku, kad viss nenorit tik gludi. Var teikt, ka neliels stress darbā ir pat nepieciešams, lai būtu interesanti.

- Ar kādām īpašībām jābūt apveltītam projektu vadītājam?

Ivars: - Spēja ātri domāt un analizēt, jo bieži vien ir darbi, kur jārīkojas nekavējoties.

Lāsma: - Piekrītu Ivaram. Projektu vadītājam ir jābūt ļoti ātram, ātri domājošam. Jāpielāgojas situācijām, jāpielāgojas klientam. Projektu ir daudz, tāpēc jādomā, kā visu pagūt un sadalīt prioritātes. Nekad nevari zināt uz priekšu, kas notiks.

- Vai var teikt, ka darbs valodu uzņēmumā ir specifiskāks nekā tas būtu strādājot kādā citā uzņēmumā par projektu vadītāju?

Ivars: - Jā, noteikti. Ja salīdzina projektu vadītāja pienākumus dažādos uzņēmumos, pienākumi atšķiras. Mēs esam projektu vadītāji, taču bieži vien esam arī koordinatori un mums ir jābūt vispārīgām zināšanām ļoti dažādās sfērās, lai nodrošinātu nevainojamu tulkojuma kvalitāti.

Lāsma: - Katrā jomā atšķiras zināšanas, kurā tu strādā kā projektu vadītājs. Šeit liels bonuss ir valodu zināšanas. Jābūt zināšanām, pieredzei ar valodām, jo nevari katru sīkumu prasīt korektoram, redaktoram. Darbi vedas ātrāk, ja tu pats zini valodas. Arī apziņa, ka saproti, kā notiek tulkošanas process un cik ātri ir iespējams tulkojumus veikt.

- Kādas ir bijušas tās lielākās grūtības, ar kurām esat sastapušies projektos?

Ivars: – Projektu vadītājs ir tas, kurš komunicē ar klientu un tulkotāju un nekad nevar zināt, ko otrs cilvēks domā. Dažreiz grūtības tulkotājiem sagādā kādas specifiskas lietas tekstos. Ir grūti sākotnēji paredzēt, vai projektā neradīsies kādi sarežģījumi, vai 100% viss būs kārtībā, vai visu varēs pagūt laikā. Tas grūtākais ir cilvēka faktors, ko grūti pašam ietekmēt. Un ceļš līdz gatavam tulkojumam ir diezgan garš. Jāpārbauda dažādas specifiskas lietas, piemēram, iesniegtā teksta formāts. Dažkārt nav pieejami grafiski attēli, kas iepriekš veidoti specifiskās datorprogrammās, tāpēc mums tos ir jāprot pārveidot, kas prasa papildu laiku.

Lāsma: - Jā, piekrītu, jo tekstus netulko mašīnas, bet gan dzīvi cilvēki. Arī tulkotāji savu reizi mēdz saslimt, vai ir kur aizbraukuši un nav uz vietas, tad ir jāatrod aizstājējs. Jāpielāgojas klientam, dažādiem apstākļiem. Gadās tehniski sarežģījumi ar formātiem, kādos klients iesniedz tulkojamo darbu. Jāpielāgojas konkrētiem, specifiskiem tematiem, piemēram, medicīnai. Tad arī tulkotājam jābūt ar attiecīgu izglītību šajā jomā, lai spētu sagatavot kvalitatīvu tulkojumu.

- Vai šajā darbā esat sastapušies ar kādiem specifiskiem projektiem?

Ivars: – Kādam mūsu kolēģim bija jākoordinē tulkošana bēgļiem, kuri pārvaldīja tikai savu dzimto amhariešu valodu. Viņi sniedza liecības un mums lūdza šīs liecības pārtulkot latviešu valodā. Sākotnēji šī iestāde, kas nodarbojas ar bēgļu jautājumu, bija vērsusies dažādos citos birojos, kur palīdzība bija atteikta, jo Latvijā nav amhariešu valodas tulkotāju. Kad palīdzību lūdza mums, sazinoties ar dažādiem tulkošanas uzņēmumiem, tikām ar to galā. Teksts vispirms tika pārtulkots Londonā uz angļu valodu pēc tam tulkojām uz latviešu valodu. Tāpat kādu laiku bija pieprasījums pēc ķīniešu un japāņu valodām, kas arī nav no tām vispopulārākajām valodām. Daudzi biroji specializējas tikai uz dažām visbiežāk lietotajām valodām, atsakot klientiem, ja gadās kāds specifiskāks gadījums, taču mēs vienmēr cenšamies palīdzēt, meklējot iespējas arī citur.

Lāsma: - Man bija viens interesants projekts - „Skrivanek Baltic” šovasar atbalstīja akciju „Baltijas skrējiens” un mājas lapas tulkošanu veicām bez maksas, arī ļoti daudzi tulkotāji piekrita to darīt bez maksas. Darbs ar šādiem projektiem sagādā patiesu gandarījumu un prieku!


...aizvērt

...lasīt vairāk

- Cik ilgi Tu jau strādā par pavāru?

- Aptuveni četrus gadus. Spāņu ēdienus gatavoju apmēram divus gadus.

- Kāpēc Tu izvēlējies tieši pavāra profesiju? Kas pavāra profesijā ir tas interesantais, kas piesaista?

- Izvēlējos pavāra profesiju, jo neveicās tādās zinātnēs kā matemātikā, ķīmijā, fizikā. Skola atradās tuvu mājām, bet pēc tam man arī ļoti iepatikās. Sapnis kļūt par pavāru gan man nebija. Mans sapnis bija kļūt par policistu vai karavīru, bet nesanāca. Mamma stāstīja, ka viņa gribējusi kļūt par pavāri, taču nav sanācis. Rezultātā es būšu piepildījis viņas sapni.

- Kuri no spāņu virtuves ēdieniem Tev šķiet vistipiskākie?

- Vistipiskākais – gaspačo (spāņu zupa). Paelja ar dārzeņiem, jūras veltēm. Čurizo – spāņu desa, restorānā no tās gatavo čurizo kroketes pildītas ar sieru, ķiplokiem. Un arī omletes – ar kartupeļiem, olām, gaļu. Reiz mūsu restorāna klienti atzina, ka viesojušies Spānijā, taču tur pat neesot ēduši tik garšīgu paelju, kādu gatavojam mēs.

- Šodien Tu visiem gatavo paelju. Vai tas ir vienkāršs process, ko var paveikt ikviens savās mājās?

- Jā, protams.

- Kas ir tās galvenās sastāvdaļas?

- Šodienas paeljai – dārzeņi, ķiploki, jūras veltes. Var, protams, gatavot arī bez jūras veltēm. Tas var būt tikai dārzeņu ēdiens. Un, protams, pati galvenā sastāvdaļa ir rīsi.
...aizvērt

...lasīt vairāk

- Un kā nolēmāt šeit atgriezties?

Amerikā absolvēju augstskolu un ieguvu zinātnisko grādu vācu valodā, literatūrā un radošajā rakstīšanā. Pieteicos prakses darbu stipendijai. Dažas mēnešus strādāju Okupācijas muzejā un Britu Tirdzniecības kamerā. Un tagad strādāju „Skrivanek Baltic” par latviešu – angļu tulkotāju un tekstu korektori.

- Kas ir tas, kas notur Latvijā?

Jo vairāk šeit esmu, jo vairāk man šeit patīk. Ja salīdzina dzīves stilu, tad, manuprāt, Eiropā ir labāk, jo ēdam veselīgāk un dzīvesveids šeit ir aktīvāks. Savukārt Amerikā cilvēki ir daudz atvērtāki, draudzīgāki. Amerikā ir vieglāk mācīties, iegūt stipendijas. Lai uzturētos un varētu strādāt Latvijā man ir jāpārvar daudz šķēršļu, tostarp arī birokrātiskie, kārtojot uzturēšanās atļaujas. Tomēr šeit ir kaut kas tāds, kas mani tur un nelaiž vaļā. Arī pie latviešu attieksmes vēsuma es esmu jau pieradusi un, kad vienu rītu „Narvessen” kioskā pārdevēja mani uzrunāja tik laipni un atvērti, es biju gandrīz vai pārsteigta. Varbūt no malas šķiet, ka, aizbraucot uz Ameriku, varēs piepildīt visus savus sapņus. Taču, ja tur nav ģimenes vai draugu, kuri varētu palīdzēt, tad tikt „uz augšu” ir ļoti grūti.

- Kādas attiecības ar latviešu kultūru Jums bija dzīvojot Amerikā?

- Mājās vecāki un vecvecāki runāja tikai latviski, tāpēc latviešu valoda man vienmēr ir bijusi kā pirmā valoda. Angļu valodu sāku apgūt tikai bērnudārzā un skatoties televīziju. Nedēļas nogalēs apmeklēju latviešu skolu. Tā būtībā bija kā dubultas dzīves dzīvošana – nedēļas darba dienās tu apmeklē amerikāņu skolu, runā angliski un tev ir draugi šajā angliski runājošajā vidē, bet nedēļas nogalēs tu runā latviski, tiecies ar citiem latviešiem, vasarā doties uz latviešu nometnēm.

- Kādās svešvalodās Jūs runājat un kādas vēlētos vēl iemācīties?

- Runāju vācu valodā, kā arī esmu mācījusies japāņu valodu. Vienu semestri augstskolā esmu mācījusies arī itāliešu valodu. Noteikti vēlos kārtīgi iemācīties japāņu un itāļu valodas, kā arī sākt mācīties franču valodu, kuras zināšanas sniedz labākas iespējas tālākizglītībai Eiropā.

- Kādas ir Jūsu brīvā laika intereses?

- Es rakstu mūzikas disku recenzijas portālam latviansonline.com. Man ļoti patīk rakstīt, fotografēt, ceļot, interesē daiļliteratūra. Es vēlētos izmēģināt spēkus literārajā tulkošanā.

- Kādi ir bijuši interesantākie ceļojumu galamērķi un kādas pasaules vietas vēlētos redzēt?

- Ēģipte un Japāna bija vietas, kurās iepazinos ar krasiem kontrastiem. Sākotnēji gaidīju, ka lielāks kultūršoks būs Japānā, taču izrādījās, ka tieši pretēji. Ēģiptē viss ir balstīts uz diņģēšanos, kas man ir sveša. Japānā dzīve rit mierīgi, garīgi, arī daba ir ārkārtīgi skaista. Sapnis ir kādu dienu redzēt Austrāliju un Indiju. Tomēr tajā pat laikā arī vēlētos vēlreiz atgriezties jau reiz redzētās vietās, lai iepazītu tās vēl labāk. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kuri izkāpj no lidmašīnas, apskatās apkārt un izsvītro šo vietu no sava pasaules apskatāmo vietu saraksta. Man patīk iepazīt ne tikai vietas, bet arī cilvēkus un kultūru.
...aizvērt

...lasīt vairāk

- Izvērtējot potenciālā darbinieka zināšanas, cik liela nozīme ir svešvalodu prasmēm?

- Nozīme svešvalodu zināšanām ir atkarīga no vakantā amata. Ja amata pienākumos ietilpst darbs ar ārvalstu sadarbības partneriem, Lietuvas, Igaunijas un Somijas kolēģiem, tad valodas zināšanas ir liela priekšrocība, atsevišķos gadījumos pat obligāts nosacījums. Šobrīd darba meklējumos grūtības ir tiem cilvēkiem, kuri nezina valsts valodu, jo situācijā, kad ir tik ļoti daudz darba meklētāji, viņiem ir mazākas izredzes atrast darbu nekā darba meklētājam ar valsts valodas zināšanām.

- Vai arī pašlaik uzņēmums palīdz darbiniekiem apgūt svešvalodas vai uzlabot svešvalodu zināšanas? Ja jā, tad – kādas valodas?

- Jā, par darba devēja līdzekļiem ir iespēja mācīties angļu valodu. Arī papildināt zināšanas vācu valodā ir iespējams, bet šie gadījumi tiek izskatīti individuāli.

- Vai pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir mainījusies sadarbība ar valodu mācību skolām?

- Jā, noteikti. Ja agrāk mācīties devās visi darbinieki, tad tagad tas ir atkarīgs no katra darbinieka paša iniciatīvas.

- Kādās svešvalodās Jūs runājat? Kur tās esat mācījusies un vai tās ir lieti noderējušas profesionālajā darbībā?

- Es runāju krievu un angļu valodā. Valodas lielākoties esmu mācījusies ikdienas saskarsmē un izglītības iestādēs. Protams, angļu valoda ir starptautiska valoda un ir vajadzīga gandrīz katru dienu gan darba darīšanās, gan sadzīvē, kā arī dodoties ceļojumā uz ārvalstīm. Savukārt krievu valodu ir nepieciešams zināt, jo miljoniem cilvēku visā pasaulē ir krieviski runājoši un, kad ir nepieciešams komunicēt ar krievu valodā runājošu cilvēku, kurš nezina angļu valodu, tas lieti noder.

- Kādu svešvalodu Jūs vēlētos nākotnē apgūt? Kāpēc?

- Vēlētos vēl apgūt vācu valodu un itāļu vai franču. Vācu tādēļ, ka arī šī valoda ir viena no svarīgākajām valodām uzņēmējdarbības vidē Eiropā, savukārt itāļu vai franču valodu tādēļ, ka man patīk šo valodu skanējums un šīs valstis man šķiet interesantas, ar īpašu šarmu. Bet, protams, svarīgākais – valodu zināšanas ir liela bagātība!
...aizvērt

...lasīt vairāk

- Vai jūti, ka papildu zināšanu apguve kursos Tev ir palīdzējusi labāk nokārtot eksāmenu?

- Jā, kursi noteikti palīdzēja, jo īpaši gramatikas atkārtošana.

- Vai nebija grūti apvienot mācības skolā ar mācībām Valodu skolā?

- Nē, mācības notika sestdienu vakaros. Kursus apmeklējām kopā ar draugiem un tas bija ļoti labi un lietderīgi pavadīts laiks. Iesaku visiem mācīties kopā ar draugiem, jo tad ir lielāka apņēmība saņemties un stimuls mācīties.

- Kā vērtē komunikāciju ar Valodu skolas pasniedzēju?

- Pasniedzēja bija lieliska! Viņa mācēja mācību stundu vadīt tā, lai tai būtu gan pedagoģiska vērtība, gan tā nebūtu depresīva. Un, manuprāt, spēt šīs divas lietas savienot – tā ir ļoti augsta klase pasniedzējam. Bieži vien mācībās ir galējības – vai nu mācību stunda ir interesanta, bet tajā tu neko neiemācies, vai arī tu iemācies, bet tas ir tāds sāpīgs process. Bet mācīties „Skrivanek Baltic” Valodu skolā bija gandarījums.

- Vai ir vēl kāda svešvaloda, kuru vēlētos kādreiz iemācīties?

- Vēlētos kādreiz iemācīties spāņu valodu, bet tas noteikti nav tagad, jo pašlaik man ir citas prioritātes mācībās. Spāņu valoda šķiet ļoti emocionāla un saistoša.

- Vai Tev ir iespēja angļu valodā runāt arī ikdienā, ārpus skolas?

- Jā, manam klasesbiedram ir draugi no Anglijas un dažreiz sanāk satikties, tad arī ir iespēja runāt angliski. Un, protams, vienmēr ceļojot runāju angliski, jo nevienu citu svešvalodu tik labi nezinu. Pirms diviem gadiem kopā ar dažiem citiem skolasbiedriem bija izdevība viesoties Eiroparlamentā, bet pāris reizes gadā izdodas arī doties kādos ar mācībām nesaistītos ceļojumos. Gribētu gan ceļot vairāk, jo mani tas ļoti aizrauj. Ļoti vēlētos aizbraukt uz Alpu kalniem, kā arī vēlreiz kādā vasarā atgriezties Norvēģijas kalnos. Vēl es ļoti vēlētos aizbraukt uz Angliju, jo neesmu tur bijis.
...aizvērt

...lasīt vairāk

- Kāda ir Jūsu svešvalodu mācību pieredze?

- Angļu valodu pirms tam biju mācījusies tikai padomju laikā skolā un augstskolā. Taču angļu valodas mācības tajā laikā bija ļoti sliktā līmenī un tika uztvertas ļoti nenopietni. Mācības tika organizētas tikai uz svešvārdu pārrakstīšanu, kas tāpat nedeva nekādu rezultātu. Bet, ja salīdzinām ar mācīšanos tagad, tad man ir tiešām prieks, ka mācības ir organizētas ļoti harmoniski un ir patiess gandarījums mācīties.

- Kādas, Jūsuprāt, ir e-mācību priekšrocības?

- Man ļoti patīk, ka nav stingri noteikti termiņi un es varu mācīties tajā laikā, kad esmu brīvāka no ikdienas pienākumiem. Patīkami, ka, ja esmu ko piemirsusi izdarīt, man pienāk arī atgādinājumi. Tas ir nepiespiesti un neuzspiesti, un man šāds mācību veids šķiet ideāls aizņemtam cilvēkam. Ja salīdzina ar tradicionālajām mācību nodarbībām, tad e-mācību priekšrocība ir tajā, ka nav iespējams „pārskriet pāri” apgūstamajai mācību vielai – kamēr neesi iemācījies katru nodaļu, tikmēr nevari pāriet uz nākamo. Priekšrocība e-mācībām ir arī finanšu līdzekļu ietaupījums, piemēram, ceļa izdevumiem, jo nodarbības notiek mājās vai tavā darba vietā. Nav nepieciešams pirkt mācību grāmatas vai drukāt mācību materiālus, jo viss ir elektroniskā formātā.

- Nereti cilvēki baidās izvēlēties e-mācības, jo uzskata, ka šādās mācībās studentam nav iespēju konsultēties ar pasniedzēju un pašmācības ceļā netiek apgūts viss nepieciešamais. Kādas ir Jūsu domas?

- E-mācības man ir jauna un ļoti pozitīva pieredze. Es mācos kopš septembra un jūtu, ka mana angļu valoda tiešām ir uzlabojusies un varu jau daudz brīvāk komunicēt angļu valodā. Domāju, ka joprojām ir daudz stereotipu par e-mācībām, taču no savas pieredzes droši varu teikt, ka programma ir lieliski izstrādāta tā, lai cilvēks tiešām varētu svešvalodu iemācīties un attīstīt visas prasmes – klausīšanos, runāšanu, rakstīšanu un lasīšanu. Ar pasniedzēju varu sazvanīties un konsultēties, kad tas ir nepieciešams. Domāju, ka daudzi cilvēki vēl vienkārši nezina, kā izmantot e-mācību priekšrocības un ka šādā veidā, neizdodot lielas naudas summas, var iegūt tiešām vērtīgas un noderīgas zināšanas.
...aizvērt

...lasīt vairāk

Prāgā Rita bija pirmo reizi un dodoties uz turieni vēl nebija izlēmusi, ko vēlas apskatīt, bet noteikti zināja, ka vēlas paklaiņot pa pilsētu, izjust tās ritmu un pavērot cilvēkus. To viņa arī realizēja un atlikušajās divās dienās apskatīja Prāgas vecpilsētu. „Atlikušajā laikā apskatīju pilsētu un izstaigāju visas četras Prāgas centra daļas. Sabiedrisko transportu izmantoju maz, lai vairāk varētu apskatīt, tāpat arī no viesnīcas līdz centram gāju kājām un redzēju ļoti daudz,” pēc atgriešanās stāsta Rita.

Pilsēta gan viņai šķitusi pārāk liela, jo tajā savienots tik daudz no visa kā un tūristu pūļi arī bijuši ievērojami. Bet vislielākais prieks studentei ir par iespēju dažas dienas pabūt ārpus darba rutīnas, apskatīt pilsētu, kurā vēl nebija būts, un beidzot atpūsties. Rita Garnizone arī uzskata, ka šādu konkursu rīkošana būtu studentiem noderīga kā savu prasmju pārbaudes ziņā, tā arī lieliska iespēja iepazīties ar saviem potenciālajiem darba devējiem, un to vajadzētu ieviest kā ikgadēju tradīciju, kad gada nogalē sacenstos labākie jaunie tulkotāji.
...aizvērt

...lasīt vairāk

-Izglītības nedēļas sanāksmes laikā tika apkopoti ieteikumus par profesionālās izglītības prestiža paaugstināšanu un sociālo partneru līdzdalību profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Kādi ir būtiskākie ieteikumi?

- Tie noteikti sasaucas ar Pasaules izglītības forumā apspriestajām globālajām izglītības problēmām. Būtiski ir uzlabot visus izglītības kvalitātes aspektus un nodrošināt labas sekmes visiem zināšanu apguvējiem, lai viņi sasniegtu atzītus un mērāmus izglītības rezultātus, īpaši lasīt un rakstīt prasmē, matemātikā un dzīves pamatprasmēs.

-Kā vērtējat svešvalodu pasniedzēju došanos uz Latvijas skolām pie skolniekiem? Kādi, Jūsuprāt, ir galvenie ieguvumi?

- Starptautiskās nedēļas „Izglītība visiem” ietvaros sabiedrības uzmanība tiek pievērsta jautājumiem, kas skar gan skolēnu, gan arī skolotāju un vecāku intereses. Būtiskākais ieguvums jauniešiem būs tikšanās ar svešvalodā runājošu pasniedzēju un citādākas mācību pieredzes iegūšana – ka mācību process ir aizraujošs un interesants, jo ir dažādas mācību metodes un ka no cilvēkiem ar citādāku dzīves pieredzi var daudz ko mācīties.
...aizvērt

...lasīt vairāk

- Vai Rutei Elizanai patīk mācīties?

- Jā, viņa pat vakaros pirms gulētiešanas jautā, kā angliski būs tāds un tāds vārdiņš, bet, ja pati atceras, tad pati arī uzreiz sniedz atbildi. Šī mēneša laikā ir arī jauni draugi atrasti, ar kuriem Rutei Elizanai katru sestdienu ir liels prieks satikties. Mani, savukārt, priecē tas, ka mācību telpa ir piemērota mazuļiem, kā arī tas, ka vecāki var būt klāt nodarbībās, vērot, piedalīties. Domāju, ka ikviens vecāks, lai izlemtu vest trīsgadīgu mazuli uz mācībām, vispirms uztraucas, vai viņa bērns nebaidīsies palikt grupiņā bez vecākiem. Šo kursu pievienotā vērtība ir tā, ka vecāki var būt klāt.

- Vai atceraties svešvalodas mācības savā bērnībā?

- Jā, skatoties televīziju varēja iemācīties krievu valodu – tās bija vienīgās iespējas, ko, protams, nevar salīdzināt ar mācību iespējām mūsdienās. - Kādi, Jūsuprāt, ir lielākais ieguvums no šādām mācībām?

Domāju, ka mācības no tik agra vecuma ir pats lielākais ieguvums, kas būs liels plus turpmāk Rutes Elizanas mācībās.
...aizvērt

...lasīt vairāk

- Kādas ir zīmīgākās atšķirības starp latviešiem un čehiem, piemēram, paradumos?

- To es tiešām nezinu. Es dzīvoju šeit jau kopš 2000. gada un, ja man jāsalīdzina ar citām tautām, tad varu teikt, ka čehiem ar latviešiem ir daudz vairāk kopīgo un līdzīgo lietu nekā ar citiem. Manuprāt, nav Eiropā cita tauta, kura būtu mums tik līdzīga. Līdzīgāka par poļiem, slovākiem un citām slāvu tautām. Kad sākumā atbraucu un man kāds prasīja, kāda ir atšķirība starp latviešiem un čehiem, es nevarēju īsti atbildēt. Arī tagad nevaru, jo es to nepētu un nestudēju. Tas, ko es atbildēju sākumā un zem kā varu parakstīties arī šodien – vienīgā starpība starp Čehiju un Latviju ir Polija. Vai precīzāk: „Latviešus no čehiem atdala – liela Polija”.

- Kāds, Jūsuprāt, šādu kultūras vakaru apmeklētājiem ir vislielākais ieguvums?

- Vakars ir vairāk neoficiāls, cilvēki varēs ļoti daudz uzzināt, jo programma ir daudzveidīga – čehu vīns, izstāde, filmas par Čehiju, literatūra, sarunas un, protams, satikšanās gan ar latviešiem, gan čehiem. Katrs varēs uzdot jautājumus, aprunāties. Es to uzskatu par draudzības vakaru. Katrs jau kaut ko zina par Čehiju, bet šeit informācija būs plašāka, jo cilvēki nezina, piemēram, kādus konkrētus māksliniekus, grāmatas, rakstniekus. Arī tie cilvēki, kuri mīl Čehiju, vienmēr var uzzināt ko jaunu.

- Jūs ļoti labi runājat latviski. Vai bija viegli iemācīties latviešu valodu?

- Jā, viegli, jo es šeit dzīvoju. Arī mana sieva ir latviete, ar bērnu viņa runā latviski, tomēr tas nav galvenais pamats. Tā kā es šeit dzīvoju, skatos televīziju, lasu rakstus, laikrakstus, žurnālus. Bija viegli mācīties, jo katru dienu, kad dzirdēju kādu jaunu vārdu, sameklēju to vārdnīcā. Mācījos tāpat kā bērni – viņi arī kamēr vēl neprot lasīt un rakstīt tikai klausās un atkārto. Tā arī iemācījos. Sākumā pirmos četrus gadus runāju angliski un krieviski, tikai pēc tam pamazam sāku runāt latviski un tā ieguvu valodas prasmes. Es vienmēr esmu pārsteigts satiekot cilvēkus, kuri dzīvo Latvijā ilgāk nekā es, taču latviski nerunā! Valoda ir mums visapkārt un, ja staigā ar atvērtām ausīm un acīm, tad nevar tā būt, ka nevar iemācīties.

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Kāda ir Jūsu darba pieredze, mācot bērniem svešvalodu?

- Mana pirmā pieredze bērnu mācīšanā bija kā svētdienas skolas skolotājai mazāko bērnu grupā, ko es turpināju piedaloties bērnu un jauniešu nometņu vadīšanā.

- Kā tiks organizētas mācības jeb nodarbības pašai jaunākajai grupiņai - 2 līdz 4 gadus veciem mazuļiem? Kā tiks iesaistīti bērnu vecāki?

- Nodarbības notiks no rītiem - no pulksten 10:15 līdz 11:00 ar 15 minūšu pārtraukumu, lai vecāki pie kafijas tases ar pasniedzēju varētu pārrunāt interesējošos jautājumus. Grupiņās nebūs vairāk sešiem bērniem, jo katram mazulim ir nepieciešama individuāla pieeja. Vecāki, vecvecāki vai radinieki kopā ar bērniem tiks iesaistīti dažādās spēlēs, kas balstītas uz mazuļu spēju atkārtot bieži dzirdētus vārdus, radot arī reizē asociatīvus priekšstatus par priekšmetu un svešvārdu saistību, kā arī nodarbības attīstīs mazuļu socializēšanās prasmes.

- Vai bērni ir labāki skolnieki svešvalodu mācībās nekā pieaugušie? Vai bērni svešvalodas kursos apgūst ātrāk nekā pieaugušie?

- Katram studentu vecumam ir savas priekšrocības. Tā kā ikdienā bērniem nav jāuztver tik daudz informācijas kā pieaugušajiem, tad šis būtu vispiemērotākais vecums vārdu krājuma apgūšanai, jo bērni spēj daudz vairāk atcerēties. Savukārt izpratne par sarežģītākām valodas konstrukcijām rodas tikai jau apzinīgā vecumā, kas cilvēks spēj analizēt un atrast kopsakarības.

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Vai jauno tulkotāju konkurss Jums šķita grūts vai viegls? Kas konkursā bija sarežģītākais? Kā vērtējat tekstu sarežģītības pakāpi?

- Konkursa 1. kārtā tulkojamai teksts bija grūts, jo īpaši tāpēc ka ekonomika man ir samērā tumša bilde un nekad tā īsti nav interesējusi. Tad nu es „raku” un mēģināju iziet uz loģisko, un laikam sanāca. Savukārt otrā daļa bija kā medus maize. Iepriekš šaubījos, kā būs tulkot bez jebkādiem palīglīdzekļiem, bet teksts bija atbilstošas sarežģītības pakāpes, tāpēc to tulkot bija diezgan viegli. Pats grūtākais ne tikai šajā konkursā, bet tulkošanā kopumā ir iztulkot tā, lai teksts izklausītos latviski un nebūtu saraustīts.

- Vai esat iepriekš piedalījusies kādos konkursos un arī uzvarējusi?

- Nē, tieši tāpēc domāju, ka šī būtu laba iespēja pārbaudīt savas spējas.

- Vai esat jau iepriekš bijusi Prāgā?

- Nē, Prāgā vēl neesmu bijusi. Vēl neesmu domājusi, ko tieši vēlētos apskatīt. Noteikti baznīcas un piļu arhitektūru. Muzeji mani īpaši nesaista, labāk patīk vienkārši paklaiņot pa pilsētu un pavērot tās ritmu un cilvēkus. Noteikti jānogaršo arī čehu alus.

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Kā Tu kopumā vērtē iesūtīto darbu kvalitāti? Kādas kopējās tendences vērojamas jauno tulkotāju iesūtītajos darbos?

- Kopumā – vidēji. Bija labi darbi, kas atbilda gan jēdzieniskajai tulkojamā teksta būtībai, gan arī no ortogrāfijas un interpunkcijas viedokļa viss bija kārtībā. Tomēr kopumā, diemžēl, ir vērojams, ka jaunajiem tulkotājiem ir problēmas tieši ar latviešu valodas gramatiku. Žēl, ka konkursam bija pieteikušies maz pretendentu tulkošanai no vācu un franču valodas, jo šādi jaunie speciālisti arī noteikti ir nepieciešami.

- Tu arī esi studējusi Moderno valodu fakultātē. Vai pati kādreiz arī esi piedalījusies līdzīgos konkursos?

- Nē, es esmu studējusi baltu filoloģiju, kur arī ieguvu humanitāro zinātņu grādu valodniecībā. Diemžēl, baltu filologiem šādu konkursu nebija. Ja būtu bijuši kādi piedāvājumi – ļoti labprāt piedalītos. Kāpēc gan neizmēģināt savus spēkus, ja tiek dota lieliska iespēja?

- Vai, Tavuprāt, mūsdienu jaunieši ir aktīvāki un vairāk cenšas piedalīties dažādos zināšanu pārbaužu konkursos, nekā tas bija kādreiz?

- Godīgi – grūti pateikt. Šajā konkursā – pieteikumu bija daudz, diemžēl – pašu tulkojumu gan nedaudz mazāk. Manuprāt, mūsdienu jaunieši kopumā ir aktīvi, jo ir tik daudz dažādu iespēju – dziedāšana, dejošana, dažādi sporta veidi. Tāpēc ir jāpriecājas, ka ir cilvēki, kuri tomēr labprāt piedalās arī šādās aktivitātes. Katram savs.

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Vai bija kas tāds, kas īpaši šajās spēlēs iepriecināja?

- Šogad uz visām sacensībām bija pilnas tribīnes ar cilvēkiem! Grūti teikt, vai tas bija īpaši organizēts, vai tiešām par sacensībām bija tik liela interese, bet tribīnes lielajam stadionam bija tiešām pilnas ar skatītājiem. Un tā bija patīkama sajūta. Ķīniešu skatītāji bija ļoti atraktīvi – juta līdzi visiem sportistiem, kas ļoti uzmundrināja.

- Vai paguvi arī apskatīt Ķīnu?

- Bija, protams, arī brīvais laiks, kad kopā ar brīvprātīgajiem varējām doties apskatīt Ķīnas vēsturiskos pieminekļus un baudīt kultūru. Biju aizbraucis apskatīties Lielo Ķīnas mūri, uz kura bija izveidotas arī īpašas skatu vietas cilvēkiem ratiņkrēslos. Biju arī zoodārzā, kas izveidots kā atvērtais safari parks, kuram var braukt cauri ar auto.

- Kādas bija lielākās grūtības, kas jāpārvar ceļā uz čempiona titulu?

- Bija jāuztur fiziskā forma vislabākajā līmenī un jāuzlabo rezultāti. Papildus psiholoģisko slodzi radīja tas, ka, protams, draugi, radi, paraolimpiskā komiteja un visi atbalstītāji, gaidīja medaļas. Tomēr šogad daudz vieglāk bija tas, ka visi treniņi un nometnes bija iepriekš plānotas, ko varēju darīt pateicoties „Skrivanek Baltic” un Paralimpiskajai komitejai. Bija jācenšas visas treniņu sezonas laikā negūt kādu traumu un nepārpūlēties. Un izdarīts bija viss, slinkots nebija nevienu dienu. Tad, kad sapratu, ka esmu izcīnījis medaļu, bija liels saviļņojums un asaras acīs!

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Vai mācīties latviešu valodu ir grūti? Kāpēc tā ir grūta/viegla?

- Latviešu valoda ir ļoti grūta! Varbūt pat visgrūtākā valoda pasaulē (smaida)! Filipīniešu valoda ir ļoti plūstoša un skan ļoti mīksti. Latviešu valodas apgūšana prasa daudz piepūles, jo tajā ir daudz man grūti izrunājamu skaņu.

- Cik ilgi Jūs jau mācāties latviešu valodu un vai jūtat progresu?

- Latviešu valodu mācos jau divus mēnešus. Tagad, kad mēģinu runāt latviski, sieva vai viņas ģimenes locekļi vismaz saprot manu izrunu. Protams, pirms ko saku latviski, vispirms vēl nākas rūpīgi pārdomāt, kā pareizi to pateikt.

- Kādas svešvalodas Jūs vēl esat mācījies?

- Esmu mācījies angļu valodu, kad strādāju Sarkanā krusta organizācijā, kur arī iepazinos ar savu sievu.

- Ko Jūs novēlētu tiem, kuri tikai plāno mācīties kādu svešvalodu, bet vēl nav atraduši tam motivāciju?

- Novēlu sākt mācīties un nebaidīties, jo katra valoda, ko zinām, ir mūsu bagātība. Noteikti atrodiet sev piemērotu pasniedzēju, kurš palīdzes grūtajā mācību procesā!


...aizvērt

...lasīt vairāk

- Ir cilvēki, kas dzīves laikā iemācās astoņas valodas, ir cilvēki, kuri iemācās vienu. Vai, Jūsuprāt, spēja sazināties daudzās valodās ir pašdisciplīnas un grūta darba rezultāts vai tomēr iedzimts talants?

- Spēt sazināties daudzās svešvalodās noteikti ir talants. Esmu ievērojusi, ka šādi cilvēki sākotnēji rūpīgi mācās vienu vai divas valodas un pēc tam, atklājot sevī spēju ātri un viegli izprast un iedziļināties svešvalodā, vēlas iemācīties vēl un vēl daudzas citas valodas, kuras viņiem šķiet interesantas. Tomēr domāju, ka tiem, kuriem tik viegli nepadodas svešvalodas, nevajag bēdāties, jo iemācīties svešvalodu var ikviens un tas nav nemaz tik ļoti sarežģīti. Vienkārši katru dienu ir jāatrod brīdis svešvalodai. Valoda uzplaukst cilvēkā kā zieds. Galvenais ir nedaudz pacietības, pašdisciplīnas un arī pasniedzēji nekad neatteiks palīdzību, lai ikvienam izdotos atrast savas izvēlētās svešvalodas ziedu.

- Vai var teikt, ka valodu mācībās pastāv kādas sezonas tendences? Vai vasarā cilvēki izvēlas mācīties svešvalodas, kuras retāk izvēlas apgūt ziemā?

- Tendences ir, tomēr pēc maniem novērojumiem ir „ziemas un vasaras cilvēki”. Tie, kuri mācās vasarā, uz īsu brīdi ļoti intensīvi pievēršas zināšanu papildināšanai, gūst tādu kā iedvesmas lidojumu, uzzied, iegūst zināšanas un ziemā nododas citiem darbiem. Savukārt, ziemas cilvēki ir mierīgāki, nosvērtāki, lēnām un pacietīgi visu mācību gadu papildina savas svešvalodas zināšanas. Runājot par pieprasītāko svešvalodu Valodu skolā, protams, tā ir angļu valoda. Tā ir valoda, kuru visi vēlas zināt pēc iespējas labāk, jo tā ir nepieciešama darbam, ceļojumiem un arī ikdienas saziņai. Arī spāņu un itāliešu valoda pēdējos gados kļūst aizvien pieprasītāka. Jāsaka, pēdējā laikā arī vācu valoda ir sākusi atgūt savu agrāko laiku popularitāti. Ir arī interese par eksotiskām valodām – hindu, nīderlandiešu un vēl daudzām citām.

- Kāpēc, Jūsuprāt, cilvēkiem vajadzētu zināt kādu svešvalodu?

- Mums visiem patīk justies brīvi. Valodu zināšanas ir viena no iespējām, kā tādam justies. Valoda atver cilvēka iekšējo brīvību. Viņš nav ierobežots, var izteikties, saprasties un uzrunāt citus. Nereti cilvēki jūtas nedroši svešvalodu izvēlē, tomēr gribu iedrošināt – nevajag baidīties izvēloties netradicionālas valodas, vajag droši izvēlēties jebkuru valodu, kura šķiet interesanta, mācīties un atklāt pavisam jaunu pasauli!

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Vai esi jau kādreiz piedalījusies Dziesmu svētkos?

- Nē, šī man būs pirmā reize, kad dziedāšu svētkos. Dziesmu un deju svētkos līdz šim esmu bijusi tikai skatītāja un dziedājusi līdzi no skatītāju rindām. Tomēr vienmēr esmu jutusies cieši saistīta ar svētkiem. Ir bijuši paziņas un draugi, kuri dzied un kuriem esmu jutusi līdzi un priecājusies par viņu dalību Dziesmu svētkos.

- Ko tev nozīmē Dziesmu svētki?

- Tie ir Svētki! Jo tuvāk tie nāk, jo lielāka svētku sajūta rodas. No svētkiem sagaidu to īpašo svētku sajūtu – pacilājošu spēku, ko ikdienā nav iespējams sajust. Ar vislielāko nepacietību es gaidu Dziesmu svētku noslēguma koncertu, kad visi – gan dziedātāji, gan klausītāji un līdzi dziedātāji – kļūst kā viens vesels. Tā ir lieliska sajūta!

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Kādām īpašībām ir jāpiemīt labam basketbolistam?

- Jāatzīst, ka ne vienmēr visu nosaka garš augums, kā bieži vien tas tiek uzskatīts. Protams, ja ir gars augums, ir vieglāk spēlēt, tomēr galvenais, manuprāt, ir neatlaidība, vēlme darboties un spēlēt. Man katra spēle ir kā svētki un tā tas ir ikvienam spēlētājam. Ja basketbolu un strītbolu spēlē ar prieku, tad katru spēli atceras kā kaut ko īpašu.

- Kā Tu raksturotu basketbola un strītbola spēles?

- Basketbols ir ļoti straujš sporta veids, kurā ir vajadzīga ļoti liela atdeve. Arī tagad, spēlējot Latvijas strītbola čempionātā, katrā posmā mēs cīnāmies un darām visu, lai tiktu augstāk. Līdz šim ir aizvadīti jau trīs no septiņiem čempionāta posmiem – Jelgavā, Jūrmalā un Salacgrīvā, nākamais posms notiks 26. jūlijā Liepājā. Čempionāta noslēgums būs augusta beigās Rīgā. Ar komandu esam piedalījušies arī citās strītbola sacensībās, kur iegūti labi rezultāti – Tukuma rajona čempionātā un Novadu kausā.

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Ar ko šīs nometnes atšķirsies no citām bērnu vasaras nometnēm?

- Mācības notiks izmantojot interaktīvas mācību metodes, lai bērni nometnēs tiešām iegūtu zināšanas. Bērni varēs pilnveidot vai atsvaidzināt angļu valodas zināšanas. Lai kautrīgākie bērni nepaliktu malā un visi cits ar citu iepazītos, pirmajā dienā būs komandas saliedēšanas aktivitātes un vārdu spēles. Nometnēs bērni iegūs jaunas zināšanas un prasmes – nometnēs „Minhauzena piedzīvojumi” un „Jaunās pasaules meklējumos” varēs uzzināt interesantus ģeogrāfiskus faktus, mācīties veidot kartes un iejusties citu valstu iedzīvotāju tēlos. Un, protams, pats galvenais, ka bērni varēs atpūsties un iegūt jaunus draugus. Angļu valodas mācības nenotiks, visu laiku sēžot klasē, bet gan dodoties pastaigās vai spēlējot spēles.

- Kāpēc izvēlējāties nometnes organizēt Jaunpilī un Staicelē?

- Šīs pilsētas izvēlējāmies, jo tajās ir ļoti skaista un gleznaina vide. Jaunpils pilsētā ir viena no retajām Viduslaiku pilīm, kas celta 1301. gadā. Savukārt Staicele atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā un ir skaisti apzaļumota pilsēta. Abās pilsētās bērni nakšņos ērtās un tikko remontētās istabiņās ar visām labierīcībām.

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Vai arī pirms studijām vēlējies mācīties čehu valodu?

- Man vienmēr ir paticis apgūt svešvalodas, bet par čehu valodu es jo īpaši priecājos, jo to reti kur māca. Pirms šā kursa universitātē man nebija prātā ienācis apgūt čehu valodu. Bet pašlaik, kad es daudz ko uzzinu par šo valodu, tās īpatnībām, tad domāju, ka to varētu saistīt ar savu profesiju, darbu un tulkošanu. Tagad man ir radusies izdevība šā gada oktobrī doties uz Kārļa universitāti Prāgā apmaiņas programmā. Es ļoti priecājos par šo iespēju!

- Vai ir viegli iemācīties čehu valodu?

- Čehu valoda ir slāvu valoda, tai ir neliela līdzība ar krievu valodu, kas ir mana dzimtā valoda. Tomēr teikšu – viegli nav, taču interesanti gan. Esmu pārliecināta, ka čehu valodas studijas turpināšu.

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Kāda ir Jūsu attieksme pret neveiksmīgi latviskotiem vārdiem?

- Pirms paziņot visai Latvijai, ka ir izdomāts jauns vārds, ir jāizvērtē, vai šis vārds tiks lietots. Ja vārds ir lietots jau vairākus gadu desmitus, un mēs to varam atrast daudzos tekstos, vai arī to ir pieņēmusi attiecīgās nozares cilvēki, tad, kāpēc gan vajadzētu radīt ko pavisam jaunu un nedzirdētu? Ja šis vārds ir atrodams vārdnīcās, tad, kāpēc jaukt cilvēkiem galvu? Mums ir simtiem problēmu ar šiem jaunradītajiem vārdiem. Un mani tas zināmā mērā tracina - ja tiek ņemts vārds, kuru valodā lietojam jau astoņdesmit gadus, un latviskots. Ir jācīnās ar tiem vārdiem, kuri mūsu valodā ienāk pašlaik. Protams, mēdz būt gadījumi, kad nākas atteikties no latviešu vārda un ieviest ne tik latvisku vārdu, jo laika gaitā vārdam ir zudusi nozīme. Spilgtākais piemērs varētu būt „skaitļotājs” un „dators” informātikas nozarē. Šīs ierīces pamatuzdevums mūsdienās vairs nav skaitļošana. Dators, protams, nav ļoti latvisks vārds, taču pēc nozīmes tas ir atbilstošāks. Nevajag svešvārdus padarīt arī par tādu kā slimību, kas ir jāārstē. Ja nevar atrast atbilstošu vārdu, tad paliekam pie svešvārda un gan, iespējams, ar laiku kādam radīsies ideja, kā to pareizi latviskot.

- Runājot par studentiem augstskolām, kādas ir zīmīgākās kļūdas, ko pieļauj studenti tulkošanā?

- Daudzi nedomā līdzi tam, ko viņi dara. Darbs tiek padarīts mehāniski, jēdzieniski tajā neiedziļinoties. Piemēram, es iedevu studentiem tulkot nelielu tekstu par Amerikas rokmūziku. Un runājot par viena noteikta termina izvēli, no kādiem 20 cilvēkiem tikai 3 vai 4 bija izvēlēts atbilstošais termins. Tas bija deviņdesmito gadu beigās un internetu tik daudz vēl neizmantoja. Toreiz visplašāk izmantotā vārdnīca bija „Jāņa sētas” angļu – latviešu valodas vārdnīca. Tekstā bija vārds „keyboards”. Viņi atrada šo vārdu vārdnīcā, nonāca līdz pēdējās nozīmes tulkojuma šim vārdam – tastatūra; klaviatūra. Un ierakstīja šo vārdu tekstā. Taču tie 3 vai 4 studenti domāja līdzi teksta kontekstam un saprata, ka rokmūziķi nevar spēlēt uz tastatūras. Un nonāca pie jēdziena „taustiņinstrumenti”. Rezultātā lielākā daļa no kursa bija uzrakstījuši, ka rokmūziķi spēlē klaviatūru, bet tikai daži – ka rokmūziķi spēlē taustiņinstrumentus. Jaunos tulkus un tulkotājus sagaida daudz briesmu. Vienas no tām – tā saucamie viltus vārdi, kas pēc izskata līdzīgs vārds vienā valodā nozīmē pavisam ko citu otrā valodā. Piemēram, angļu valodā teikums – „darbiniekus drošības dienestam izvēlas un atlasa rūpīgi”. Angliski tiek lietots vārds „careful selection” un students šos vārdus tieši tāpat pārceļ latviešu valodā:– „darbiniekus drošības dienestam izvēlas rūpīgas selekcijas veidā”. Kas angļu valodā ir normāli, tas latviešu valodā ir pilnīgs absurds! Selekcijas veidā mēs varam lopiņus vai puķes izveidot, bet ne jau cilvēkus! Domāju, ja studiju gados un pēc tam praksē students nopietni uztver savu profesiju, mācās un cenšas iegūt zināšanas arī papildus obligātajām, tad vēlāk viņš var kļūt par labu profesionāli savā jomā.

...aizvērt

...lasīt vairāk

- 2008. gadu UNESCO ir pasludinājis par Starptautisko valodu gadu. Kā jums šķiet, kādiem galvenajiem virzieniem vajadzētu būt Latvijā? Kādas būtu galvenās lietas, par kurām runāt Starptautiskā valodu gada ietvaros tieši Latvijā?

- 2008.gada kā ANO ģenerālās asamblejas pasludinātā starptautiskā valodu gada uzdevums ir pievērst pasaules uzmanību valodai kā vienai no cilvēces pamata dimensijām un kā nacionālās un kultūras identitātes veidotājai. Valodu daudzveidība ir pasaules kultūru bagātība, līdz ar to ikvienas valodas saglabāšana, neatkarīgi no tajā runājošo cilvēku skaita, ir vērtīga. Līdztekus citām pasaules valodām arī latviešu valoda ir viena no valodām, kurā runā salīdzinoši maza pasaules iedzīvotāju daļa un kas reizē saistāma ar savu nacionālo un kultūras identitāti, sava pasaules redzējuma un tradīciju pārmantošanu. Valodas lietojums sniedz iespēju valodu saglabāt un reizē attīstīt līdzi laikam, tamdēļ tas sevī ietver kā tradīciju turpinājumu, tā valodas pārmaiņas un bagātināšanu, un tas ir nozīmīgi kā pasaulē, tā arī Latvijā.

- Kā UNESCO vērtē svešvalodu apguvi? Cik būtiski, jūsuprāt, tas ir katram indivīdam?

- Katras jaunas valodas apguve nozīmē ieguvumu cilvēka personībai. Valoda cilvēkam paver iespējas ne vien iegūt jaunas cilvēku savstarpējas sazināšanās prasmes un zināšanas, bet arī iepazīt citas kultūras caur tām raksturīgo sazināšanās veidu. Svešvalodu apguve noteikti ir nozīmīga un vērtīga, un Latvija svešvalodu apguves ziņā var kalpot par labu piemēru citām pasaules valstīm.

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Kā Jūs vērtējat valodas kultūru mūsdienās?

- Valodas kultūru vērtēju ļoti dažādi. Noteikti ir jānošķir – rakstu vai mutvārdu valodu. Protams, ideālā variantā valodas kultūra ir kvalitatīva. Sliktākajos gadījumos – nekvalitatīva, jo valodā dominē neoficiālās sarunvalodas raksturīgie vārdi un gramatiskās formas un sintaktiskās konstrukcijas, neņemot vērā saziņas vietu, laiku, runas auditoriju un runas tematu.

- Kāds, Jūsuprāt, būs kopīgi veiktā pētījuma ieguvums?

- Uzskatu, ka šī pētījuma lielākais ieguvums būs problēmu aktualizēšana un publiskošana plašākai auditorijai, kā arī daža laba ieteikuma piedāvāšana.

...aizvērt

...lasīt vairāk

- Kas Tev ir Ziemassvētku brīnums?

- Ziemassvētkos pazūd straujais laika ritums, pazūd ikdienas rutīna, un tu vari uz mirkli apstāties, atskatīties uz savu dzīvi, cik daudz laba esi paveicis līdz Ziemassvētkiem. Un, manuprāt, tas ir mūsdienu Ziemassvētku brīnums! Tas ir miera un klusuma laiks, kad tu vari izvērtēt savus padarītos darbus.

- Kādi ir skaistākie Ziemassvētki, kas Tev palikuši atmiņā?

- Varbūt tie nav mani skaistākie Ziemassvētki, taču tos es atcerēšos vienmēr - tie bija Ziemassvētki, kad uzzināju, ka Ziemassvētku vecītis nav īsts. Bija agrs Ziemassvētku rīts. Es, mazs puika, jau sešos no rīta pamodies, redzēju, ka dāvanu maisa pie eglītes vēl nav. Uztraucies jautāju tētim: „Varbūt Ziemassvētku vecītis šogad mūs ir aizmirsis?“. Tētis mani mierināja, ka varbūt vecītis ir aizkavējies. Un patiesi! Kamēr mēs virtuvē brokastojām, nočīkstēja ārdurvis un kāds ievilka dāvanu maisu istabā! Biju sajūsmā, jo zināju, ka tam noteikti ir jābūt Ziemassvētku vecītim. Taču cik liela bija mana vilšanās, netīšām pa durvju spraugu ieraugot, ka tā ir mūsu kaimiņiene, kura palīdzēja maniem vecākiem slepus nogādāt dāvanu maisu istabā!

- Ko Tu novēlētu citiem Ziemassvētkos?

- Saticību un līdzcietību, kā arī sajust Ziemassvētku mieru un atrast laiku sev un ģimenei!

...aizvērt