"Skrivanek" intervijas
Intervija ar Jāni Strapcānu
Pagājušajā mēnesī Jums stāstījām, ka „Skrivanek Baltic” Valodu skola veica aptauju par populārākajiem svešvalodu mācīšanās paradumiem un stereotipiem. Lai praksē izvērtētu aptaujas rezultātus, „Skrivanek Baltic” piedāvāja četriem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem – dejotājai Aleksandrai Kurusovai, „LNT” raidījuma „Labās ziņas” vadītājai Norai Koks, dziedātājam un „TV3” raidījumu vadītājam Jānim Strapcānam un uzņēmuma „Velves nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājam Andrim Kreisleram noslēgt derības par itāliešu valodas mācībām. Apņēmīgā četrotne saderēja uz itāliešu ēdieniem – labākais varēs baudīt pārējo pagatavotus itāliešu ēdienus. Spraigās derības jau rit pilnā sparā, tāpēc aicinājām uz sarunu „TV3” raidījumu vadītājam Jāni Strapcānu dalīties iespaidos.
2010. gada marts
- Jāni, vai Tev jau pirms derībām bija interese par Itāliju un itāliešu valodu?
Jā, Itālija un itāliešu valoda mani jau labu laiku interesēja, jo pēdējo divu gadu laikā esmu pievērsies vokālajām studijām pie visbrīnišķīgākās pedagoģes Tatjanas Koroļovas. Zināms, ka tieši Itālija ir tā zeme, kur radies operas žanrs, un es arvien vairāk novērtēju un izbaudu šo mūziku un valodu. Mans sapnis ir reiz uzrunāt savu mīļāko dziedātāju – itālieti Andrea Bočelli. Un kā gan citādi es to varētu izdarīt, ja ne itāliešu valodā?
- Kā Tu vērtē šādu iespēju?
Šīs derības patiešām nāca īstajā laikā! Un esmu pavirzījies tuvāk sava sapņa īstenošanai dzīvē. Jau šobrīd ar citu izpratni un izrunu apgūstu dziesmas itāliešu valodā. Ja šajās derībās uzvarēšu, apsolu, ka nodziedāšu visiem kādu dziesmu šajā valodā!
- Vai Tu jau iepriekš biji pazīstams ar saviem derību biedriem? Un kā ar savstarpējo konkurences garšu?
Mani derību biedri ir fantastiski cilvēki, kurus (vairāk vai mazāk) pazinu jau pirms derībām. Bet pašlaik mani pirmdienu un ceturtdienu rīti ir kā iedvesmas un pozitīvu emociju lādiņš visām pārējām nedēļas dienām. Mums ir lieliskas attiecības! Humors un savstarpējā cieņa ir vienas no tām lietām, kas mūs vieno. Par kādu konkurenci te var būt runa? Mēs izbaudām mācīšanās procesu un kopā būšanu.
- Kas ir visaizraujošākais šo derību mācību procesā?
Esmu patiesi priecīgs par mūsu pasniedzēju no Itālijas – Orlando Pagnanelli. Viņam patiešām ir pedagoga talants. Viņa pacietība, profesionalitāte, cilvēciskās īpašības, tostarp humora izjūta ir nenovērtējamas, jo nav vēl bijusi nodarbība, kurā es nebūtu izsmējies no visas sirds! Un tas ir aizraujoši!
- Un vai turpmāk ir gaidāmas arī jaunas dziesmas itāliešu valodā?
Jā! Mūsu „derību brālībai” ir ideja kopīgi apmeklēt Itāliju. Un, ja mums tas izdosies, tad dziesma no mums itāliešu valodā garantēta!
- Ko Tu novēlētu pārējiem derību dalībniekiem?
Visiem mums, itāliešu valodas apguves iesācējiem, vēlu turpināt valodas apguvi arī pēc derību noslēguma!
...
aizvērt
Intervija ar Velgu Līcīti
Starptautisko dzimtās valodas dienu, ko pasaulē atzīmē pēc 1999. gada UNESCO Ģenerālās konferences lēmuma, svin 21. februārī. Šogad pasaulē to svin jau desmito reizi. Šīs dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtās valodas lomai un vietai valodu daudzveidībā, sekmēt dzimtās valodas lietojumu un vairot apziņu, ka dzimtā valoda ir dziļas un daudzpusīgas personības attīstības pamats.
Pagājušajā gadā Starptautiskās dzimtās valodas dienas pasākumi bija iekļauti arī Eiropas Savienības organizētajā Eiropas Radošuma un inovāciju gada pasākumu plānā. Latviešu valodas aģentūra izsludināja divus konkursus skolēniem – literāro konkursu „Iededzies par savu tautu, valsti un valodu!” un zīmējumu konkursu – „Skaista mana tēvu zeme par visām zemītēm”. Konkursa uzvarētāju apbalvošana notika šā gada 19. februārī. Tādēļ lūdzām Latviešu valodas aģentūras projektu vadītāju Velgu Līcīti dalīties iespaidos par šiem konkursiem.
2010. gada februāris
-No kā vai kur ir radusies ierosme šādiem konkursiem skolēniem?
Galvenais uzdevums, organizējot konkursus, bija paaugstināt nacionālo pašapziņu, popularizēt latviešu valodu un veidot skolēnos līdzatbildības sajūtu par to, kādā Latvijā mēs dzīvojam, radīt apziņu, ka arī no viņu pateiktā vārda, izdarītā vai neizdarītā darba ir atkarīgs, kāda ir un būs mūsu tēvu zeme un valoda. Jo mēs paši radām kultūrvidi, kurā dzīvojam. Reizēm cilvēki domā – ko nu es? Es taču neko nevaru mainīt un ietekmēt, jo tie, kas ir augstos amatos, viņi var mainīt vidi. Tomēr katra spēkos ir darīt kaut mazus, bet labus darbus. Ja pavasarī savas mājas priekšā iestādām puķes, esam ceļā uz Latviju kā ziedošu dārzu zemi; ja nometam papīrus, tad veidojam izgāztuvi. Mūsu pašu ziņā ir izvēlēties, kuru ceļu iet. Tieši tāpat ir ar valodu. Mūsu izteiktie vārdi veido valodas vidi, tie vai nu ceļ otru cilvēku, vai atņem viņam spēkus. Tieši kā savā esejā jautāja viena no konkursa dalībniecēm Katrīna Blūma: „Ko labu Tu šodien izdarīji Latvijai?”. Šo jautājumu varētu pārfrāzēt un katras dienas beigās sev pajautāt: „Ko labu es šodien izdarīju Latvijai?”
- Vai līdzīgi konkursi ir bijuši iepriekš? Ja jā, tad – kādi?
Šis ir jau otrais Latviešu valodas aģentūras rīkotais konkurss. Pirmo konkursu izsludinājām 2008. gadā Eiropas Valodu dienās. 1.–4. klašu skolēni piedalījās zīmējumu konkursā „Ai, tēvu zemīte, tavu jaukumiņu” un 5.–12. klašu skolēni – literāro darbu konkursā „Mana valoda ir mans gods”. Saņemtie skolēnu darbi bija tik pārliecinoši un aizkustinoši, ka nolēmām apkopot šos darbus un izdot grāmatā „Mana valoda ir mans gods”. Grāmatu sūtījām Latvijas bibliotēkām, skolām, ārvalstu augstskolām un skolām, kur māca vai studē latviešu valodu, to iespējams arī apskatīt internetā Latviešu valodas aģentūras mājaslapas saitē:
http://www.valoda.lv/lv/news/238. Arī šogad skolēnu labāko literāro darbu fragmentus un zīmējumus izdosim grāmatā „Iededzies par savu tautu, valsti un valodu”.
- Kas vēl, izņemot LVA, atbalstīja šāda konkursu ieceri un vai šāda sadarbība starp institūcijām notiek regulāri?
Konkursu rīkošanā Latviešu valodas aģentūrai ir izveidojusies laba sadarbība ar tulkošanas biroju „Skrivanek Baltic”, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un UNESCO Latvijas Nacionālo komiteju.
- Kādi bija kritēriji un kas bija visgrūtākais, izvērtējot šos konkursa darbus?
Literāro darbu vērtēšanā tika ņemta vērā literārā darba atbilsme tematam, radošums un oriģinalitāte, kā arī prasme paust savas domas koptā un attīstītā latviešu valodā. Lasot skolēnu darbus un redzot, cik daudz sirds siltuma tajos ielikts, ir grūti izlemt, kurš tieši ir vislabākais. Atceros eseju, kurā kāda meitene raksta, ka viņas ģimenē neviens nav latvietis un arī nezina latviešu valodu. Viņa savu darbu bija uzrakstījusi labā latviešu valodā, ar pozitīvu attieksmi pret mūsu zemi un tautu, un savas esejas nobeigumā viņa raksta: „Latvija, es esmu Tavs bērns”. Kādā citā darbā ir stāsts par meiteni, kas dzīvo tālu silā, prom no civilizācijas, un apkārtējo māju vietā ir palikušas tikai drupas. Izsūtīšana, Sibīrija un no mājām, kur agrāk skanējušas bērnu balsis un ritējusi dzīve, ir palikušas tikai drupas un atmiņas. Arī pilsētas ielas kļūst tukšākas un klusākas, un viņas sapnis un sirds lūgšana ir, lai Latvija nepārvērstos par cilvēku pamestu zemi. Savukārt kāds puisis ir uzrakstījis latvietības baušļus. Tā es varētu turpināt vēl un vēl. Kurš no šiem darbiem ir vislabākais? Kamēr kādā sirdī būs dzīva latvietības izjūta, tikmēr mēs būsim kā nācija. Un tā ir vislabākā apziņa. Latvija ir, bija un būs. Šie bērni to spilgti apliecina savos darbos.
- Vai turpmāk vēl ir plānotas šādu konkursu ieceres?
Jā, noteikti! Domāju, ka tā varētu būt laba tradīcija katru gadu Eiropas Valodu dienā septembrī izsludināt konkursu un Dzimtās valodas dienā februārī apkopot rezultātus un tad tos izdot grāmatā.
...
aizvērt
Intervija ar Daci Krusti
„Skrivanek Baltic” janvāra sākumā Valodu skolas telpās sveica Jauno tulkotāju konkursa 2009 laureātus. Visaugstāko vērtējumu konkursā ieguva Dace Kruste no Latvijas Universitātes tulkošanas studiju programmas. Dace atzīst, ka svešvalodas un jo īpaši vācu valoda ir viņas sirdslieta.
2010. gada janvāris
- Kur Jūs esat studējusi iepriekš? Un kāpēc esat izvēlējusies studēt tulkošanu?
- Man patīk mācīties valodas un ar tām strādāt. Cik vien sevi atceros, vienmēr esmu mācījusies kādu svešvalodu. Pirms studijām Moderno valodu fakultātē, studēju teoloģiju un apguvu senās valodas. Vācu valodu sāku mācīties jau skolā, bet papildu zināšanas vācu valodā ieguvu Lihtenšteinā, kur strādāju brīvprātīgajā darbā. Atgriežoties no turienes, iestājos Latvijas Universitātē profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā „Tulkotājs”.
- Kādi ir Jūsu nākotnes mērķi?
- Es vēlētos strādāt Eiropas Savienības mītnē Briselē. Drīzumā iesniegšu pieteikumu prakses vietai nākamajā rudenī. Ja izdosies to realizēt, tad plānoju nokārot visus nepieciešamos pārbaudījumus, lai varētu iegūt štata darbinieka vietu. Ja šo plānu nevarēšu īstenot šogad, tad gribētu doties uz Vāciju un tur studēt.
- Galvenā Jauno tulkotāju konkursa balva ir e-mācības 12 mēnešiem. Vai esat izlēmusi, kādu valodu mācīsieties?
- Vēl neesmu izšķīrusies starp angļu vai franču valodu. Angļu valodā es varētu papildināt zināšanas un iegūt augstāku zināšanu līmeni. Franču valodā savukārt man ir visai maz priekšzināšanu, bet, ja vēlos strādāt Briselē, tad šī valoda man būs jāiemācās.
- Kā vērtējat Jauno tulkotāju konkursu? Vai tulkošana Jums šķita grūta vai viegla?
- Konkursa pirmās atlases kārtas teksts bija ļoti grūts, kuru tulkoju vairākas dienas. Otrajā kārtā bija nedaudz vieglāk, lai arī vienmēr šķiet, ka laika ir par maz, jo man patīk vēlreiz visu pārbaudīt un lēnām pārlasīt. Bet ne mirkli nenožēloju, ka piedalījos!
...
aizvērt
Intervija ar Lāsmu Dārznieci un Ivaru Treskovski
Par to, lai tulkojumu birojā pasūtītie tulkošanas darbi tiktu veikti precīzi un laikā, ikdienā rūpējas ne vien tulkotāji, redaktori un korektori, bet arī projektu vadītāji, kuri organizē visu darba procesu. Viņi raugās, lai tekstu par medicīnu saņemtu tulkotājs ar medicīnas zināšanām, lai tehnisks apraksts tiktu nodots tulkotājam ar specifiskām tehniskām zināšanām, un rūpējas, lai darbs tiktu veikts klientam nepieciešamajā termiņā. Piedāvājam nelielu sarunu ar „Skrivanek Baltic” projektu vadītāju Lāsmu Dārznieci un vecāko projektu vadītāju Ivaru Treskovski, kuri sniegs nelielu ieskatu tulkošanas biroja darba aizkulisēs.
2009. gada oktobris
- Kas ir visaizraujošākais projektu vadītāja darbā?
Lāsma: - Darbi ir ļoti dažādi, tāpēc tie nekad nevar apnikt. Katram projektam ir jāatrod sava pieeja un veids kā tu to dari - kuram tulkotājam dosi tulkot, vai ir nepieciešams redaktors, vai pietiek tikai ar korektoru. Strādājam kopā ar ārvalstu kolēģiem un darbs tiešām ir interesants un tulkojumi ir ļoti dažādi, kas arī ir tas pats interesantākais.
Ivars: - Būtībā jau ikvienā darbā tomēr ar laiku rodas rutīna, bet ir projekti, kas ir citādāki un interesantāki, kas piedod ikdienai asumu.
- Lāsma, Tu esi arī strādājusi kā franču un itāliešu valodas tulkotāja. Vai projektu vadītājas darbs šķiet aizraujošāks?
- Jā, tā ir iespēja vairāk kontaktēties ar cilvēkiem. Kad tu tikai tulko, meklē terminoloģiju, tev jāstrādā individuāli un tas var ātri apnikt. Savukārt projektu vadītājs strādā kopā ar citiem kolēģiem tepat Latvijā un arī ārvalstīs, meklē dažādus risinājumus, kā darbu paveikt. Ir dažādas problēmas, kas arī padara darbu interesantāku un dinamiskāku, kad viss nenorit tik gludi. Var teikt, ka neliels stress darbā ir pat nepieciešams, lai būtu interesanti.
- Ar kādām īpašībām jābūt apveltītam projektu vadītājam?
Ivars: - Spēja ātri domāt un analizēt, jo bieži vien ir darbi, kur jārīkojas nekavējoties.
Lāsma: - Piekrītu Ivaram. Projektu vadītājam ir jābūt ļoti ātram, ātri domājošam. Jāpielāgojas situācijām, jāpielāgojas klientam. Projektu ir daudz, tāpēc jādomā, kā visu pagūt un sadalīt prioritātes. Nekad nevari zināt uz priekšu, kas notiks.
- Vai var teikt, ka darbs valodu uzņēmumā ir specifiskāks nekā tas būtu strādājot kādā citā uzņēmumā par projektu vadītāju?
Ivars: - Jā, noteikti. Ja salīdzina projektu vadītāja pienākumus dažādos uzņēmumos, pienākumi atšķiras. Mēs esam projektu vadītāji, taču bieži vien esam arī koordinatori un mums ir jābūt vispārīgām zināšanām ļoti dažādās sfērās, lai nodrošinātu nevainojamu tulkojuma kvalitāti.
Lāsma: - Katrā jomā atšķiras zināšanas, kurā tu strādā kā projektu vadītājs. Šeit liels bonuss ir valodu zināšanas. Jābūt zināšanām, pieredzei ar valodām, jo nevari katru sīkumu prasīt korektoram, redaktoram. Darbi vedas ātrāk, ja tu pats zini valodas. Arī apziņa, ka saproti, kā notiek tulkošanas process un cik ātri ir iespējams tulkojumus veikt.
- Kādas ir bijušas tās lielākās grūtības, ar kurām esat sastapušies projektos?
Ivars: – Projektu vadītājs ir tas, kurš komunicē ar klientu un tulkotāju un nekad nevar zināt, ko otrs cilvēks domā. Dažreiz grūtības tulkotājiem sagādā kādas specifiskas lietas tekstos. Ir grūti sākotnēji paredzēt, vai projektā neradīsies kādi sarežģījumi, vai 100% viss būs kārtībā, vai visu varēs pagūt laikā. Tas grūtākais ir cilvēka faktors, ko grūti pašam ietekmēt. Un ceļš līdz gatavam tulkojumam ir diezgan garš. Jāpārbauda dažādas specifiskas lietas, piemēram, iesniegtā teksta formāts. Dažkārt nav pieejami grafiski attēli, kas iepriekš veidoti specifiskās datorprogrammās, tāpēc mums tos ir jāprot pārveidot, kas prasa papildu laiku.
Lāsma: - Jā, piekrītu, jo tekstus netulko mašīnas, bet gan dzīvi cilvēki. Arī tulkotāji savu reizi mēdz saslimt, vai ir kur aizbraukuši un nav uz vietas, tad ir jāatrod aizstājējs. Jāpielāgojas klientam, dažādiem apstākļiem. Gadās tehniski sarežģījumi ar formātiem, kādos klients iesniedz tulkojamo darbu. Jāpielāgojas konkrētiem, specifiskiem tematiem, piemēram, medicīnai. Tad arī tulkotājam jābūt ar attiecīgu izglītību šajā jomā, lai spētu sagatavot kvalitatīvu tulkojumu.
- Vai šajā darbā esat sastapušies ar kādiem specifiskiem projektiem?
Ivars: – Kādam mūsu kolēģim bija jākoordinē tulkošana bēgļiem, kuri pārvaldīja tikai savu dzimto amhariešu valodu. Viņi sniedza liecības un mums lūdza šīs liecības pārtulkot latviešu valodā. Sākotnēji šī iestāde, kas nodarbojas ar bēgļu jautājumu, bija vērsusies dažādos citos birojos, kur palīdzība bija atteikta, jo Latvijā nav amhariešu valodas tulkotāju. Kad palīdzību lūdza mums, sazinoties ar dažādiem tulkošanas uzņēmumiem, tikām ar to galā. Teksts vispirms tika pārtulkots Londonā uz angļu valodu pēc tam tulkojām uz latviešu valodu. Tāpat kādu laiku bija pieprasījums pēc ķīniešu un japāņu valodām, kas arī nav no tām vispopulārākajām valodām. Daudzi biroji specializējas tikai uz dažām visbiežāk lietotajām valodām, atsakot klientiem, ja gadās kāds specifiskāks gadījums, taču mēs vienmēr cenšamies palīdzēt, meklējot iespējas arī citur.
Lāsma: - Man bija viens interesants projekts - „Skrivanek Baltic” šovasar atbalstīja akciju „Baltijas skrējiens” un mājas lapas tulkošanu veicām bez maksas, arī ļoti daudzi tulkotāji piekrita to darīt bez maksas. Darbs ar šādiem projektiem sagādā patiesu gandarījumu un prieku!
...
aizvērt
Intervija ar Vitāliju no "El Primero"
Runā, ka, lai iepazītu kādas tautas kultūru, ir jāpiezīst tās virtuve. Arī spāņu kultūras vakarā, kas notika 25. septembrī „Skrivanek Baltic” Valodu skolā, viesiem bija iespēja nobaudīt spāņu restorāna „El Primero” gatavoto spāņu nacionālo ēdienu paelju. Kamēr pavārs Vitālijs gatavoja gardo maltīti, aicinājām viņu uz nelielu sarunu.
2009. gada septembris
- Vai Tu pats kādreiz esi bijis Spānijā?
- Pats es pagaidām neesmu bijis, bet es ļoti vēlētos turp aizbraukt un domāju, ka nākotnē man tāda iespēja būs. Tas pat pašam šķiet mazliet dīvaini - gatavoju spāņu ēdienus, bet nezinu, kāda ir tā īstā spāņu garša. Kad būšu tur, tad nogaršošu un garšas atvedīšu šeit uz Latviju.
- Cik ilgi Tu jau strādā par pavāru?
- Aptuveni četrus gadus. Spāņu ēdienus gatavoju apmēram divus gadus.
- Kāpēc Tu izvēlējies tieši pavāra profesiju? Kas pavāra profesijā ir tas interesantais, kas piesaista?
- Izvēlējos pavāra profesiju, jo neveicās tādās zinātnēs kā matemātikā, ķīmijā, fizikā. Skola atradās tuvu mājām, bet pēc tam man arī ļoti iepatikās. Sapnis kļūt par pavāru gan man nebija. Mans sapnis bija kļūt par policistu vai karavīru, bet nesanāca. Mamma stāstīja, ka viņa gribējusi kļūt par pavāri, taču nav sanācis. Rezultātā es būšu piepildījis viņas sapni.
- Kuri no spāņu virtuves ēdieniem Tev šķiet vistipiskākie?
- Vistipiskākais – gaspačo (spāņu zupa). Paelja ar dārzeņiem, jūras veltēm. Čurizo – spāņu desa, restorānā no tās gatavo čurizo kroketes pildītas ar sieru, ķiplokiem. Un arī omletes – ar kartupeļiem, olām, gaļu. Reiz mūsu restorāna klienti atzina, ka viesojušies Spānijā, taču tur pat neesot ēduši tik garšīgu paelju, kādu gatavojam mēs.
- Šodien Tu visiem gatavo paelju. Vai tas ir vienkāršs process, ko var paveikt ikviens savās mājās?
- Jā, protams.
- Kas ir tās galvenās sastāvdaļas?
- Šodienas paeljai – dārzeņi, ķiploki, jūras veltes. Var, protams, gatavot arī bez jūras veltēm. Tas var būt tikai dārzeņu ēdiens. Un, protams, pati galvenā sastāvdaļa ir rīsi.
...
aizvērt
Intervija ar Kaiju Straumani
Laikā, kad daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas doties prom no Latvijas, ir cilvēki, kuri, izjūtot savu piederību Latvijai, izvēlas strādāt un dzīvot Latvijā. Kaija Straumane ir dzimusi un augusi ASV Minesotas štata Mineapolē trimdas latviešu ģimenē. Kopš pagājušā gada aprīļa Kaija dzīvo Latvijā un jau otro gadu strādā „Skrivanek Baltic” par latviešu – angļu valodas tulkotāju un angļu valodas korektori.
2009. gada augusts
- Kāda bija Jūsu pirmā satikšanās ar Latviju?
- Pirmā reize, kad es atbraucu uz Latviju bija desmit gadu vecumā 1994. gadā kopā ar ģimeni, kad apciemojām radus. Tā bija arī pirmā reize, kad vecāmamma bija Latvijā kopš aizbēgšanas pirms kara. Pirmais iespaids ieraugot Latviju bija pozitīvs, kas acīmredzot ir iespaidojis arī turpmākos notikumus, jo šeit vēlot atgriezties atkal un atkal. Amerikā esam pieraduši, ka cilvēki ir laipni, atvērti, smaida un tas ir pilnīgi normāli, ja, stāvot rindā bankā, tu aprunājies ar svešinieku. Radi visi bija laipni un jauki, bet Rīgas ielas, protams, situācija bija citāda, tāpēc Rīga man palikusi atmiņā kā mazliet drūmāka un tumšāka vieta. Taču tagad situācija ir mainījusies, jo katru reizi, braucot atpakaļ uz Ameriku, man nākas piedzīvot kultūršoku. Šajā pasaules pusē es tomēr jūtos ērtāk.
- Un kā nolēmāt šeit atgriezties?
Amerikā absolvēju augstskolu un ieguvu zinātnisko grādu vācu valodā, literatūrā un radošajā rakstīšanā. Pieteicos prakses darbu stipendijai. Dažas mēnešus strādāju Okupācijas muzejā un Britu Tirdzniecības kamerā. Un tagad strādāju „Skrivanek Baltic” par latviešu – angļu tulkotāju un tekstu korektori.
- Kas ir tas, kas notur Latvijā?
Jo vairāk šeit esmu, jo vairāk man šeit patīk. Ja salīdzina dzīves stilu, tad, manuprāt, Eiropā ir labāk, jo ēdam veselīgāk un dzīvesveids šeit ir aktīvāks. Savukārt Amerikā cilvēki ir daudz atvērtāki, draudzīgāki. Amerikā ir vieglāk mācīties, iegūt stipendijas. Lai uzturētos un varētu strādāt Latvijā man ir jāpārvar daudz šķēršļu, tostarp arī birokrātiskie, kārtojot uzturēšanās atļaujas. Tomēr šeit ir kaut kas tāds, kas mani tur un nelaiž vaļā. Arī pie latviešu attieksmes vēsuma es esmu jau pieradusi un, kad vienu rītu „Narvessen” kioskā pārdevēja mani uzrunāja tik laipni un atvērti, es biju gandrīz vai pārsteigta. Varbūt no malas šķiet, ka, aizbraucot uz Ameriku, varēs piepildīt visus savus sapņus. Taču, ja tur nav ģimenes vai draugu, kuri varētu palīdzēt, tad tikt „uz augšu” ir ļoti grūti.
- Kādas attiecības ar latviešu kultūru Jums bija dzīvojot Amerikā?
- Mājās vecāki un vecvecāki runāja tikai latviski, tāpēc latviešu valoda man vienmēr ir bijusi kā pirmā valoda. Angļu valodu sāku apgūt tikai bērnudārzā un skatoties televīziju. Nedēļas nogalēs apmeklēju latviešu skolu. Tā būtībā bija kā dubultas dzīves dzīvošana – nedēļas darba dienās tu apmeklē amerikāņu skolu, runā angliski un tev ir draugi šajā angliski runājošajā vidē, bet nedēļas nogalēs tu runā latviski, tiecies ar citiem latviešiem, vasarā doties uz latviešu nometnēm.
- Kādās svešvalodās Jūs runājat un kādas vēlētos vēl iemācīties?
- Runāju vācu valodā, kā arī esmu mācījusies japāņu valodu. Vienu semestri augstskolā esmu mācījusies arī itāliešu valodu. Noteikti vēlos kārtīgi iemācīties japāņu un itāļu valodas, kā arī sākt mācīties franču valodu, kuras zināšanas sniedz labākas iespējas tālākizglītībai Eiropā.
- Kādas ir Jūsu brīvā laika intereses?
- Es rakstu mūzikas disku recenzijas portālam latviansonline.com. Man ļoti patīk rakstīt, fotografēt, ceļot, interesē daiļliteratūra. Es vēlētos izmēģināt spēkus literārajā tulkošanā.
- Kādi ir bijuši interesantākie ceļojumu galamērķi un kādas pasaules vietas vēlētos redzēt?
- Ēģipte un Japāna bija vietas, kurās iepazinos ar krasiem kontrastiem. Sākotnēji gaidīju, ka lielāks kultūršoks būs Japānā, taču izrādījās, ka tieši pretēji. Ēģiptē viss ir balstīts uz diņģēšanos, kas man ir sveša. Japānā dzīve rit mierīgi, garīgi, arī daba ir ārkārtīgi skaista. Sapnis ir kādu dienu redzēt Austrāliju un Indiju. Tomēr tajā pat laikā arī vēlētos vēlreiz atgriezties jau reiz redzētās vietās, lai iepazītu tās vēl labāk. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kuri izkāpj no lidmašīnas, apskatās apkārt un izsvītro šo vietu no sava pasaules apskatāmo vietu saraksta. Man patīk iepazīt ne tikai vietas, bet arī cilvēkus un kultūru.
...
aizvērt
Intervija ar Lauru Salmiņu
Pēdējos mēnešus gan Latvijas valsts iestādes, gan privātie un starptautiskie uzņēmumi cenšas optimizēt izdevumus. Tomēr ikviena uzņēmuma priekšrocība ir izglītots un zinošs darbinieks ar labām svešvalodu zināšanām. Arī uzņēmums „Konekesko Latvija”, kas darbojas lauksaimniecības, meža, celtniecības un komunālās tehnikas tirdzniecības, nomas un pilna servisa pēcpārdošanas apkalpošanas jomā, ir viens no tiem uzņēmumiem, kas uzskata, ka darbinieku zināšanas ir vērtība un investīcijas tajās atmaksājas. Personāla speciāliste Laura Salmiņa „Konekesko Latvija” strādā pusotru gadu un angļu valodā ir jārunā gandrīz katru dienu. Lai atsvaidzinātu un papildinātu angļu valodas zināšanas, Laura Salmiņa apmeklējusi kursus „Skrivanek Baltic” Valodu skolā.
2009. gada jūlijs
- Kādas svešvalodu zināšanas ir nepieciešamas „Konekesko” darbiniekiem?
- Centralizētajos eksāmenos kārtoju angļu valodas pārbaudījumu un kursus izvēlējos apmeklēt, jo man bija svarīgs eksāmena rezultāts, lai pēc tam varētu iestāties Latvijas Universitātes politoloģijas mācību programmā budžeta grupā. Lai arī skolā mācos humanitārā novirziena klasē, kur svešvalodas ir viena no prioritātēm, šajā gadā angļu valodas mācības nebija ļoti labā līmenī, jo gada sākumā sāka strādāt cita skolotāja.
- Izvērtējot potenciālā darbinieka zināšanas, cik liela nozīme ir svešvalodu prasmēm?
- Nozīme svešvalodu zināšanām ir atkarīga no vakantā amata. Ja amata pienākumos ietilpst darbs ar ārvalstu sadarbības partneriem, Lietuvas, Igaunijas un Somijas kolēģiem, tad valodas zināšanas ir liela priekšrocība, atsevišķos gadījumos pat obligāts nosacījums. Šobrīd darba meklējumos grūtības ir tiem cilvēkiem, kuri nezina valsts valodu, jo situācijā, kad ir tik ļoti daudz darba meklētāji, viņiem ir mazākas izredzes atrast darbu nekā darba meklētājam ar valsts valodas zināšanām.
- Vai arī pašlaik uzņēmums palīdz darbiniekiem apgūt svešvalodas vai uzlabot svešvalodu zināšanas? Ja jā, tad – kādas valodas?
- Jā, par darba devēja līdzekļiem ir iespēja mācīties angļu valodu. Arī papildināt zināšanas vācu valodā ir iespējams, bet šie gadījumi tiek izskatīti individuāli.
- Vai pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir mainījusies sadarbība ar valodu mācību skolām?
- Jā, noteikti. Ja agrāk mācīties devās visi darbinieki, tad tagad tas ir atkarīgs no katra darbinieka paša iniciatīvas.
- Kādās svešvalodās Jūs runājat? Kur tās esat mācījusies un vai tās ir lieti noderējušas profesionālajā darbībā?
- Es runāju krievu un angļu valodā. Valodas lielākoties esmu mācījusies ikdienas saskarsmē un izglītības iestādēs. Protams, angļu valoda ir starptautiska valoda un ir vajadzīga gandrīz katru dienu gan darba darīšanās, gan sadzīvē, kā arī dodoties ceļojumā uz ārvalstīm. Savukārt krievu valodu ir nepieciešams zināt, jo miljoniem cilvēku visā pasaulē ir krieviski runājoši un, kad ir nepieciešams komunicēt ar krievu valodā runājošu cilvēku, kurš nezina angļu valodu, tas lieti noder.
- Kādu svešvalodu Jūs vēlētos nākotnē apgūt? Kāpēc?
- Vēlētos vēl apgūt vācu valodu un itāļu vai franču. Vācu tādēļ, ka arī šī valoda ir viena no svarīgākajām valodām uzņēmējdarbības vidē Eiropā, savukārt itāļu vai franču valodu tādēļ, ka man patīk šo valodu skanējums un šīs valstis man šķiet interesantas, ar īpašu šarmu. Bet, protams, svarīgākais – valodu zināšanas ir liela bagātība!
...
aizvērt
Intervija ar Ansi Pētersonu
Mācību iestādēs jūnijs ir izlaidumu mēnesis, kad pēc daudzām zināšanu pārbaudēm, absolventi saņem ilgi gaidītos diplomus. Skolēniem viens no centralizētajiem eksāmeniem bija arī svešvalodā, kur tika pārbaudītas skolēnu zināšanas gan rakstveidā, gan mutvārdos. Lai paaugstinātu zināšanu līmeni un iegūtu pēc iespējas lielāku punktu skaitu, kas ir būtiski uzņemšanai augstskolā, daudzi skolēni pirms pārbaudījumu kārtošanas papildina zināšanas valodu kursos. Arī „Skrivanek Baltic” Valodu skolā divus mēnešus pirms eksāmeniem mācījās Rīgas 49. vidusskolas 12. klases skolēns Ansis Pētersons.
2009. gada jūnijs
- Kuras svešvalodas eksāmenam Tu gatavojies?
- Centralizētajos eksāmenos kārtoju angļu valodas pārbaudījumu un kursus izvēlējos apmeklēt, jo man bija svarīgs eksāmena rezultāts, lai pēc tam varētu iestāties Latvijas Universitātes politoloģijas mācību programmā budžeta grupā. Lai arī skolā mācos humanitārā novirziena klasē, kur svešvalodas ir viena no prioritātēm, šajā gadā angļu valodas mācības nebija ļoti labā līmenī, jo gada sākumā sāka strādāt cita skolotāja.
- Vai jūti, ka papildu zināšanu apguve kursos Tev ir palīdzējusi labāk nokārtot eksāmenu?
- Jā, kursi noteikti palīdzēja, jo īpaši gramatikas atkārtošana.
- Vai nebija grūti apvienot mācības skolā ar mācībām Valodu skolā?
- Nē, mācības notika sestdienu vakaros. Kursus apmeklējām kopā ar draugiem un tas bija ļoti labi un lietderīgi pavadīts laiks. Iesaku visiem mācīties kopā ar draugiem, jo tad ir lielāka apņēmība saņemties un stimuls mācīties.
- Kā vērtē komunikāciju ar Valodu skolas pasniedzēju?
- Pasniedzēja bija lieliska! Viņa mācēja mācību stundu vadīt tā, lai tai būtu gan pedagoģiska vērtība, gan tā nebūtu depresīva. Un, manuprāt, spēt šīs divas lietas savienot – tā ir ļoti augsta klase pasniedzējam. Bieži vien mācībās ir galējības – vai nu mācību stunda ir interesanta, bet tajā tu neko neiemācies, vai arī tu iemācies, bet tas ir tāds sāpīgs process. Bet mācīties „Skrivanek Baltic” Valodu skolā bija gandarījums.
- Vai ir vēl kāda svešvaloda, kuru vēlētos kādreiz iemācīties?
- Vēlētos kādreiz iemācīties spāņu valodu, bet tas noteikti nav tagad, jo pašlaik man ir citas prioritātes mācībās. Spāņu valoda šķiet ļoti emocionāla un saistoša.
- Vai Tev ir iespēja angļu valodā runāt arī ikdienā, ārpus skolas?
- Jā, manam klasesbiedram ir draugi no Anglijas un dažreiz sanāk satikties, tad arī ir iespēja runāt angliski. Un, protams, vienmēr ceļojot runāju angliski, jo nevienu citu svešvalodu tik labi nezinu. Pirms diviem gadiem kopā ar dažiem citiem skolasbiedriem bija izdevība viesoties Eiroparlamentā, bet pāris reizes gadā izdodas arī doties kādos ar mācībām nesaistītos ceļojumos. Gribētu gan ceļot vairāk, jo mani tas ļoti aizrauj. Ļoti vēlētos aizbraukt uz Alpu kalniem, kā arī vēlreiz kādā vasarā atgriezties Norvēģijas kalnos. Vēl es ļoti vēlētos aizbraukt uz Angliju, jo neesmu tur bijis.
...
aizvērt
Intervija ar Ivetu Liniņu
Ja nav pietiekami daudz laika apmeklēt svešvalodu kursus klātienē un vienīgā iespēja ir papildināt zināšanas saviem spēkiem, tad lieliska iespēja ir izmantot „Skrivanek Baltic” e-mācības jeb virtuālās mācības. Šīs mācības elektroniskajā vidē palīdzēs attīstīt visas tās pašas valodas prasmes kā tradicionālajās nodarbībās, vienīgā atšķirība – iespējas pašam plānot savu laiku un izvēlēties mācību vietu. E-mācības ir izvēlējusies arī Taurupes pagastā dzīvojošā uzņēmēja Iveta Liniņa.
2009. gada maijs
- Kāpēc izvēlējāties e-mācības nevis tradicionālās mācību nodarbības klasē kopā ar citiem studentiem?
- Darba vajadzībām man bija jāpapildina angļu valodas prasmes, uzsvaru liekot tieši uz sarunvalodu. Man vienmēr ir bijušas grūtības komunicēt tieši sarunvalodā. Tā kā es esmu ļoti aizņemta un man nav tik daudz laika, lai noteiktā laikā un vietā sēdētu svešvalodas kursos, tādēļ intensīvi sāku meklēt informāciju par e-mācībām. Pirms sākt mācības, „Skrivanek Baltic” piedāvāja izmēģināt šo programmu, kas man ļoti iepatikās un nemaz nebija sarežģīta.
- Kāda ir Jūsu svešvalodu mācību pieredze?
- Angļu valodu pirms tam biju mācījusies tikai padomju laikā skolā un augstskolā. Taču angļu valodas mācības tajā laikā bija ļoti sliktā līmenī un tika uztvertas ļoti nenopietni. Mācības tika organizētas tikai uz svešvārdu pārrakstīšanu, kas tāpat nedeva nekādu rezultātu. Bet, ja salīdzinām ar mācīšanos tagad, tad man ir tiešām prieks, ka mācības ir organizētas ļoti harmoniski un ir patiess gandarījums mācīties.
- Kādas, Jūsuprāt, ir e-mācību priekšrocības?
- Man ļoti patīk, ka nav stingri noteikti termiņi un es varu mācīties tajā laikā, kad esmu brīvāka no ikdienas pienākumiem. Patīkami, ka, ja esmu ko piemirsusi izdarīt, man pienāk arī atgādinājumi. Tas ir nepiespiesti un neuzspiesti, un man šāds mācību veids šķiet ideāls aizņemtam cilvēkam. Ja salīdzina ar tradicionālajām mācību nodarbībām, tad e-mācību priekšrocība ir tajā, ka nav iespējams „pārskriet pāri” apgūstamajai mācību vielai – kamēr neesi iemācījies katru nodaļu, tikmēr nevari pāriet uz nākamo. Priekšrocība e-mācībām ir arī finanšu līdzekļu ietaupījums, piemēram, ceļa izdevumiem, jo nodarbības notiek mājās vai tavā darba vietā. Nav nepieciešams pirkt mācību grāmatas vai drukāt mācību materiālus, jo viss ir elektroniskā formātā.
- Nereti cilvēki baidās izvēlēties e-mācības, jo uzskata, ka šādās mācībās studentam nav iespēju konsultēties ar pasniedzēju un pašmācības ceļā netiek apgūts viss nepieciešamais. Kādas ir Jūsu domas?
- E-mācības man ir jauna un ļoti pozitīva pieredze. Es mācos kopš septembra un jūtu, ka mana angļu valoda tiešām ir uzlabojusies un varu jau daudz brīvāk komunicēt angļu valodā. Domāju, ka joprojām ir daudz stereotipu par e-mācībām, taču no savas pieredzes droši varu teikt, ka programma ir lieliski izstrādāta tā, lai cilvēks tiešām varētu svešvalodu iemācīties un attīstīt visas prasmes – klausīšanos, runāšanu, rakstīšanu un lasīšanu. Ar pasniedzēju varu sazvanīties un konsultēties, kad tas ir nepieciešams. Domāju, ka daudzi cilvēki vēl vienkārši nezina, kā izmantot e-mācību priekšrocības un ka šādā veidā, neizdodot lielas naudas summas, var iegūt tiešām vērtīgas un noderīgas zināšanas.
...
aizvērt
Labākā jaunā tulkotāja viesojās Prāgā
Pagājušā gada nogalē noslēdzās „Skrivanek Baltic” un Latvijas Universitātes kopīgi rīkotais jauno tulkotāju konkurss, kurā augstāko punktu skaitu un pirmo vietu konkursā pēc žūrijas kopvērtējuma ieguva LU Moderno valodu fakultātes maģistrantūras 1. kursa studente Rita Garnizone. Viņa 17. aprīlī devās braucienā uz Prāgu un viesojās „Skrivanek Baltic” mātes uzņēmumā „Skrivanek Group”.
2009. gada maijs
Rita Prāgā viesojās nedēļas nogalē un pirmajā dienā devās izzināt, kā norit darbs starptautiskā tulkošanas biroja galvenajā mītnē. Studente „Skrivanek Group” uzņemta laipni un iepazīstināta ar darba procesu birojā, līdz ar to ciemošanos starptautiskajā uzņēmumā Rita vērtē ļoti pozitīvi, atklājot arī faktu, ka iepriekš nemaz nav zinājusi, ka uzņēmums ir pārstāvēts tik daudzās pasaules valstīs.
Prāgā Rita bija pirmo reizi un dodoties uz turieni vēl nebija izlēmusi, ko vēlas apskatīt, bet noteikti zināja, ka vēlas paklaiņot pa pilsētu, izjust tās ritmu un pavērot cilvēkus. To viņa arī realizēja un atlikušajās divās dienās apskatīja Prāgas vecpilsētu. „Atlikušajā laikā apskatīju pilsētu un izstaigāju visas četras Prāgas centra daļas. Sabiedrisko transportu izmantoju maz, lai vairāk varētu apskatīt, tāpat arī no viesnīcas līdz centram gāju kājām un redzēju ļoti daudz,” pēc atgriešanās stāsta Rita.
Pilsēta gan viņai šķitusi pārāk liela, jo tajā savienots tik daudz no visa kā un tūristu pūļi arī bijuši ievērojami. Bet vislielākais prieks studentei ir par iespēju dažas dienas pabūt ārpus darba rutīnas, apskatīt pilsētu, kurā vēl nebija būts, un beidzot atpūsties.
Rita Garnizone arī uzskata, ka šādu konkursu rīkošana būtu studentiem noderīga kā savu prasmju pārbaudes ziņā, tā arī lieliska iespēja iepazīties ar saviem potenciālajiem darba devējiem, un to vajadzētu ieviest kā ikgadēju tradīciju, kad gada nogalē sacenstos labākie jaunie tulkotāji.
...
aizvērt
Intervija ar Baibu Moļņiku
Šī gada UNESCO Starptautiskās nedēļas „Izglītība visiem” pasākumu tēma ir jauniešu un pieaugušo lasīt un rakstītprasme un izglītība mūža garumā. Taču arī pastiprināta uzmanība ir pievērsta pieaugušo izglītības jautājumiem, ņemot vērā milzīgo pieaugušo analfabētisma līmeni pasaulē – 776 miljoni cilvēki. Arī Latvijā nedēļas ietvaros notiek dažādi pasākumi ar dažādiem uzsvariem un problēmām saistībā ar jauniešu un pieaugušo lasīt un rakstītprasmi, kā arī jautājumiem par izglītību mūža garumā. Uz nelielu sarunu aicinājām UNESCO LNK Izglītības programmas vadītāju Baibu Moļņiku.
2009. gada aprīlis
- Nedēļas ietvaros visā Latvijā pirmsskolas iestādēs notika darbnīcās „Radošie risinājumi ceļā uz izglītību visiem”. Kādiem galvenajiem izglītības jautājumiem un problēmām tika pievērsta uzmanība?
- Šī gada pasākumos galvenā doma bija par skolu, kas ir atvērta un pieejama visiem, kur programmas tiek realizētas atbilstoši skolēnu dažādībai. Idejas atslēgas vārds ir skolēnu dažādība (diversity) un izglītības sistēmas spēja radoši tai pielāgoties. Šogad uzmanība tika pievērsta praksei – veiksmes piemēriem speciālās un iekļaujošās izglītības jomā Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās. Mūsu valstī aptuveni 9 tūkstoši skolēnu ir nepieciešama speciāla izglītība un atbalsts. Tie ir bērni ar garīgiem vai fiziskiem traucējumiem, kuru dēļ mācības parastajās skolās nav pieejamas. Tāpēc vairākās skolās Latvijas pilsētas tika organizētas dažādas aktivitātes un informatīvi pasākumi par izglītības iespējām bērniem ar īpašām vajadzībām. Tika aplūkotas arī iespējas bilingvālajām mācībām un romu izglītības iespējas Latvijā.
-Izglītības nedēļas sanāksmes laikā tika apkopoti ieteikumus par profesionālās izglītības prestiža paaugstināšanu un sociālo partneru līdzdalību profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Kādi ir būtiskākie ieteikumi?
- Tie noteikti sasaucas ar Pasaules izglītības forumā apspriestajām globālajām izglītības problēmām. Būtiski ir uzlabot visus izglītības kvalitātes aspektus un nodrošināt labas sekmes visiem zināšanu apguvējiem, lai viņi sasniegtu atzītus un mērāmus izglītības rezultātus, īpaši lasīt un rakstīt prasmē, matemātikā un dzīves pamatprasmēs.
-Kā vērtējat svešvalodu pasniedzēju došanos uz Latvijas skolām pie skolniekiem? Kādi, Jūsuprāt, ir galvenie ieguvumi?
- Starptautiskās nedēļas „Izglītība visiem” ietvaros sabiedrības uzmanība tiek pievērsta jautājumiem, kas skar gan skolēnu, gan arī skolotāju un vecāku intereses. Būtiskākais ieguvums jauniešiem būs tikšanās ar svešvalodā runājošu pasniedzēju un citādākas mācību pieredzes iegūšana – ka mācību process ir aizraujošs un interesants, jo ir dažādas mācību metodes un ka no cilvēkiem ar citādāku dzīves pieredzi var daudz ko mācīties.
...
aizvērt
Intervija ar Baibu Priedīti-Strodi
Jau otro mēnesi ik sestdienu „Skrivanek Baltic” Valodu skola uz svešvalodas nodarbībām pulcē divus līdz četrus gadus vecus mazuļus kopā ar vecākiem. Trīsgadīgās Rutes Elizanas māmiņa Baiba stāsta, ka informāciju par šādām mazuļu mācībām nejauši ieraudzījusi lielveikalā un nolēmusi pieteikt mazo meitiņu nodarbībām.
2009. gada marts
- Jūs mācāties angļu valodu jau mēnesi. Vai saskatāt jau kādus panākumus meitiņas mācībās?
- Jā, viņas lielākā motivācija mācīties ir, lai saprastu multiplikācijas filmas angļu valodā. Un droši varu teikt, ka šī mēneša laikā viņa jau ir iemācījusies dažādus vārdus, kurus, skatoties, filmas viņa arī sadzird un atpazīst. Ir arī tādi vārdiņi, kurus viņa zina, bet vēl baidās izrunāt, jo šķiet pārāk sarežģīti, tomēr tie ir viņas prātā un pēc laika viņa tos noteikti varēs izrunāt.
- Vai Rutei Elizanai patīk mācīties?
- Jā, viņa pat vakaros pirms gulētiešanas jautā, kā angliski būs tāds un tāds vārdiņš, bet, ja pati atceras, tad pati arī uzreiz sniedz atbildi. Šī mēneša laikā ir arī jauni draugi atrasti, ar kuriem Rutei Elizanai katru sestdienu ir liels prieks satikties. Mani, savukārt, priecē tas, ka mācību telpa ir piemērota mazuļiem, kā arī tas, ka vecāki var būt klāt nodarbībās, vērot, piedalīties. Domāju, ka ikviens vecāks, lai izlemtu vest trīsgadīgu mazuli uz mācībām, vispirms uztraucas, vai viņa bērns nebaidīsies palikt grupiņā bez vecākiem. Šo kursu pievienotā vērtība ir tā, ka vecāki var būt klāt.
- Vai atceraties svešvalodas mācības savā bērnībā?
- Jā, skatoties televīziju varēja iemācīties krievu valodu – tās bija vienīgās iespējas, ko, protams, nevar salīdzināt ar mācību iespējām mūsdienās.
- Kādi, Jūsuprāt, ir lielākais ieguvums no šādām mācībām?
Domāju, ka mācības no tik agra vecuma ir pats lielākais ieguvums, kas būs liels plus turpmāk Rutes Elizanas mācībās.
...
aizvērt
Intervija ar Mihalu Korecki
27. februāra pievakarē „Skrivanek Baltic” Valodu skolā notiks čehu kultūras vakars, kurā ar literārā darba lasījumu čehu valodā piedalīsies arī Mihals Koreckis (Michal Korecky). Mihals Latvijā dzīvo jau kopš 2000. gada un ir Čehijas Republikas vēstniecības Latvijā Kultūras un konsulārās nodaļas darbinieks. Piedāvājam nelielu sarunu ar Mihalu Korecki.
2009. gada februāris
- Kas, Jūsuprāt, ir čehu kultūras galvenās iezīmes?
- Čehijas kultūrā ir divi pamatvirzieni. Pirmkārt, tās ir mūsu ļoti bagātās tradīcijas, kas saglabājušās no viduslaikiem. Čehija vienmēr bijusi ļoti tuva ar citām Rietumeiropas valstīm, tāpēc tika uzturēti labi sakari arī kultūras un mākslas jomās. Mēs varam ārzemēm daudz piedāvāt no mūsu senās kultūras – mums bija daudz mūziķu, tēlnieku, kā arī citu jomu mākslinieki. Otrs virziens ir modernā māksla. Mums ir daudz jaunu mākslinieku, kuri grib provocēt, grib reaģēt uz mūsdienu dzīvi un situāciju. Piemēram, nesen, arī latviešu laikrakstos, daudz un plaši apskatīta bija čehu mākslinieka Davida Černī izstāde Briselē – lego par Eiropas valstīm.
- Kādas ir zīmīgākās atšķirības starp latviešiem un čehiem, piemēram, paradumos?
- To es tiešām nezinu. Es dzīvoju šeit jau kopš 2000. gada un, ja man jāsalīdzina ar citām tautām, tad varu teikt, ka čehiem ar latviešiem ir daudz vairāk kopīgo un līdzīgo lietu nekā ar citiem. Manuprāt, nav Eiropā cita tauta, kura būtu mums tik līdzīga. Līdzīgāka par poļiem, slovākiem un citām slāvu tautām. Kad sākumā atbraucu un man kāds prasīja, kāda ir atšķirība starp latviešiem un čehiem, es nevarēju īsti atbildēt. Arī tagad nevaru, jo es to nepētu un nestudēju. Tas, ko es atbildēju sākumā un zem kā varu parakstīties arī šodien – vienīgā starpība starp Čehiju un Latviju ir Polija. Vai precīzāk: „Latviešus no čehiem atdala – liela Polija”.
- Kāds, Jūsuprāt, šādu kultūras vakaru apmeklētājiem ir vislielākais ieguvums?
- Vakars ir vairāk neoficiāls, cilvēki varēs ļoti daudz uzzināt, jo programma ir daudzveidīga – čehu vīns, izstāde, filmas par Čehiju, literatūra, sarunas un, protams, satikšanās gan ar latviešiem, gan čehiem. Katrs varēs uzdot jautājumus, aprunāties. Es to uzskatu par draudzības vakaru. Katrs jau kaut ko zina par Čehiju, bet šeit informācija būs plašāka, jo cilvēki nezina, piemēram, kādus konkrētus māksliniekus, grāmatas, rakstniekus. Arī tie cilvēki, kuri mīl Čehiju, vienmēr var uzzināt ko jaunu.
- Jūs ļoti labi runājat latviski. Vai bija viegli iemācīties latviešu valodu?
- Jā, viegli, jo es šeit dzīvoju. Arī mana sieva ir latviete, ar bērnu viņa runā latviski, tomēr tas nav galvenais pamats. Tā kā es šeit dzīvoju, skatos televīziju, lasu rakstus, laikrakstus, žurnālus. Bija viegli mācīties, jo katru dienu, kad dzirdēju kādu jaunu vārdu, sameklēju to vārdnīcā. Mācījos tāpat kā bērni – viņi arī kamēr vēl neprot lasīt un rakstīt tikai klausās un atkārto. Tā arī iemācījos. Sākumā pirmos četrus gadus runāju angliski un krieviski, tikai pēc tam pamazam sāku runāt latviski un tā ieguvu valodas prasmes. Es vienmēr esmu pārsteigts satiekot cilvēkus, kuri dzīvo Latvijā ilgāk nekā es, taču latviski nerunā! Valoda ir mums visapkārt un, ja staigā ar atvērtām ausīm un acīm, tad nevar tā būt, ka nevar iemācīties.
...
aizvērt
Intervija ar Daci Kalniņu
"Skrivanek Baltic" Valodu skolā no 2. februāra katru sestdienu tiks gaidīti visjaunākie studenti, proti, 2 līdz 4 gadus veci bērni kopā ar saviem vecākiem. Aicinājām "Skrivanek Baltic" Valodu skolas pasniedzēju Daci Kalniņu pastāstīt par šīm nodarbībām.
2009. gada janvāris
- Kas Jums šķiet pats interesantākais, mācot svešvalodu maziem bērniem?
- Bērnu spēja ātri uztvert jaunu informāciju un to atcerēties arī turpmāk noteikti
ir apbrīnojama, līdz ar to, ir ļoti aizraujoši piedzīvot iegūto zināšanu
spontānu izpausmi, kad zināmas lietas bērns jau māk pateikt angliski, bet vēl
nav iemācījies izmantot šos savas dzimtās valodas vārdus. Tas īpaši ir
novērojams pašu jaunāko bērnu grupās, kuru vecums ir no 2 līdz 4 gadiem. Līdz
ar to katra pasniedzēja izvēlētā aktivitāte bērniem ir kā jauns piedzīvojums,
kurā ar rotaļu, spēļu un mūzikas palīdzību bērns ar prieku uztver visu jauno un
interesanto.
- Kāda ir Jūsu darba pieredze, mācot bērniem svešvalodu?
- Mana pirmā pieredze bērnu mācīšanā bija kā svētdienas skolas skolotājai mazāko bērnu grupā, ko es turpināju piedaloties bērnu un jauniešu nometņu vadīšanā.
- Kā tiks organizētas mācības jeb nodarbības pašai jaunākajai grupiņai - 2 līdz 4 gadus veciem mazuļiem? Kā tiks iesaistīti bērnu vecāki?
- Nodarbības notiks no rītiem - no pulksten 10:15 līdz 11:00 ar 15 minūšu pārtraukumu, lai vecāki pie kafijas tases ar pasniedzēju varētu pārrunāt interesējošos jautājumus. Grupiņās nebūs vairāk sešiem bērniem, jo katram mazulim ir nepieciešama individuāla pieeja. Vecāki, vecvecāki vai radinieki kopā ar bērniem tiks iesaistīti dažādās spēlēs, kas balstītas uz mazuļu spēju atkārtot bieži dzirdētus vārdus, radot arī reizē asociatīvus priekšstatus par priekšmetu un svešvārdu saistību, kā arī nodarbības attīstīs mazuļu socializēšanās prasmes.
- Vai bērni ir labāki skolnieki svešvalodu mācībās nekā pieaugušie? Vai bērni svešvalodas kursos apgūst ātrāk nekā pieaugušie?
- Katram studentu vecumam ir savas priekšrocības. Tā kā ikdienā bērniem nav
jāuztver tik daudz informācijas kā pieaugušajiem, tad šis būtu vispiemērotākais
vecums vārdu krājuma apgūšanai, jo bērni spēj daudz vairāk atcerēties. Savukārt
izpratne par sarežģītākām valodas konstrukcijām rodas tikai jau apzinīgā
vecumā, kas cilvēks spēj analizēt un atrast kopsakarības.
...
aizvērt
Intervija ar Ritu Garnizoni
18. decembrī noslēdzās tulkojumu biroja „Skrivanek Baltic” un Latvijas Universitātes kopīgi rīkotais jauno tulkotāju konkurss. Augstāko punktu skaitu un pirmo vietu konkursā pēc žūrijas kopvērtējuma ieguva Moderno valodu fakultātes maģistrantūras 1. kursa studente Rita Garnizone, kura tulkoja no angļu valodas. Viņa ieguva „Skrivanek Baltic” galveno balvu – braucienu uz Prāgu, iespēju viesoties „Skrivanek Baltic” mātes uzņēmumā „Skrivanek Group” un apskatīt pilsētu gida pavadībā.
2008. gada decembris
- Kur Jūs esat studējusi iepriekš? Un kurā studiju programmā mācaties pašlaik? Kā pamatojat savu izvēli studēt tieši šajā programmā?
- Bakalaura grādu ieguvu pirms pusotra gada Ekonomikas un kultūras augstskolā. Pašlaik studēju LU Moderno valodu fakultātes profesionālās tulkotāju programmas 1. kursā. Studēju tulkošanu, jo, pirmkārt, man ļoti patīk tulkot, otrkārt, man patīk mācīties un, treškārt, jutu, ka ar bakalauru nepietiek. un nevarēju atrast iemeslu, kāpēc nestudēt budžetā.
- Vai jauno tulkotāju konkurss Jums šķita grūts vai viegls? Kas konkursā bija sarežģītākais? Kā vērtējat tekstu sarežģītības pakāpi?
- Konkursa 1. kārtā tulkojamai teksts bija grūts, jo īpaši tāpēc ka ekonomika man ir samērā tumša bilde un nekad tā īsti nav interesējusi. Tad nu es „raku” un mēģināju iziet uz loģisko, un laikam sanāca. Savukārt otrā daļa bija kā medus maize. Iepriekš šaubījos, kā būs tulkot bez jebkādiem palīglīdzekļiem, bet teksts bija atbilstošas sarežģītības pakāpes, tāpēc to tulkot bija diezgan viegli. Pats grūtākais ne tikai šajā konkursā, bet tulkošanā kopumā ir iztulkot tā, lai teksts izklausītos latviski un nebūtu saraustīts.
- Vai esat iepriekš piedalījusies kādos konkursos un arī uzvarējusi?
- Nē, tieši tāpēc domāju, ka šī būtu laba iespēja pārbaudīt savas spējas.
- Vai esat jau iepriekš bijusi Prāgā?
- Nē, Prāgā vēl neesmu bijusi. Vēl neesmu domājusi, ko tieši vēlētos apskatīt. Noteikti baznīcas un piļu arhitektūru. Muzeji mani īpaši nesaista, labāk patīk vienkārši paklaiņot pa pilsētu un pavērot tās ritmu un cilvēkus. Noteikti jānogaršo arī čehu alus.
...
aizvērt
Intervija ar Eviju Martukāni
Kā jau pagājušajā mēnesī stāstījām, „Skrivanek Baltic” sadarbībā ar Latvijas Universitāti rīko jauno tulkotāju konkursu, lai veicinātu studentu interesi par darbu tulkotāja profesijā. Konkursā pieteicās 162 studenti no visām Latvijas Universitātes fakultātēm. Iesūtītos tulkojumus vērtēja žūrija – Latvijas Universitātes mācībspēki un „Skrivanek Baltic” tulkotāji. Tā kā tulkotāja darbā būtiski ir ne vien labi zināt svešvalodas, bet arī latviešu valodas gramatiku, interpunkciju un pareizrakstību, darbus vērtēja arī „Skrivanek Baltic” redaktore Evija Martukāne. Evija tulkojumu birojā „Skrivanek Baltic” strādā jau otro gadu: sākotnēji par korektori, pašlaik – jau par redaktori. Bet kopumā darba pieredze šajā jomā Evijai ir četri gadi. Vērtēt jaunos tulkotājus – tā ir Evijas darba ikdiena. Jautājām Evijai – vai konkursa darbus vērtēt bija grūtāk?
2008. gada novembris
- Kas darbu vērtēšanā bija pats grūtākais?
- Es neteiktu, ka darbus bija grūti vērtēt. Tas ir ierasts ikdienas darbs, kā arī šajā jomā man palīdzēja lieliski palīgi – mūsu uzņēmuma tulkotāji. Varbūt nedaudz grūtāk bija izvēlēties, tieši kurus konkursa dalībniekus virzīt uz otro kārtu – ko izvēlēties par galveno kritēriju.
- Kā Tu kopumā vērtē iesūtīto darbu kvalitāti? Kādas kopējās tendences vērojamas jauno tulkotāju iesūtītajos darbos?
- Kopumā – vidēji. Bija labi darbi, kas atbilda gan jēdzieniskajai tulkojamā teksta būtībai, gan arī no ortogrāfijas un interpunkcijas viedokļa viss bija kārtībā. Tomēr kopumā, diemžēl, ir vērojams, ka jaunajiem tulkotājiem ir problēmas tieši ar latviešu valodas gramatiku. Žēl, ka konkursam bija pieteikušies maz pretendentu tulkošanai no vācu un franču valodas, jo šādi jaunie speciālisti arī noteikti ir nepieciešami.
- Tu arī esi studējusi Moderno valodu fakultātē. Vai pati kādreiz arī esi piedalījusies līdzīgos konkursos?
- Nē, es esmu studējusi baltu filoloģiju, kur arī ieguvu humanitāro zinātņu grādu valodniecībā. Diemžēl, baltu filologiem šādu konkursu nebija. Ja būtu bijuši kādi piedāvājumi – ļoti labprāt piedalītos. Kāpēc gan neizmēģināt savus spēkus, ja tiek dota lieliska iespēja?
- Vai, Tavuprāt, mūsdienu jaunieši ir aktīvāki un vairāk cenšas piedalīties dažādos zināšanu pārbaužu konkursos, nekā tas bija kādreiz?
- Godīgi – grūti pateikt. Šajā konkursā – pieteikumu bija daudz, diemžēl – pašu tulkojumu gan nedaudz mazāk. Manuprāt, mūsdienu jaunieši kopumā ir aktīvi, jo ir tik daudz dažādu iespēju – dziedāšana, dejošana, dažādi sporta veidi. Tāpēc ir jāpriecājas, ka ir cilvēki, kuri tomēr labprāt piedalās arī šādās aktivitātes. Katram savs.
...
aizvērt
Intervija ar Aigaru Apini
Šā gada Paralimpiskajās spēlēs Pekinā mūsu sportists Aigars Apinis izcīnīja divas godalgas – zelta medaļu diska mešanā un sudraba medaļu lodes grūšanā. Šomēnes oficiāli tika arī paziņots, ka Aigaram Apinim tiek piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Pēc atgriešanās no Pekinas, „Skrivanek Baltic” kā sportista atbalstītājs, aicināja dažus Latvijas mediju pārstāvjus uz tikšanos ar Aigaru. Piedāvājam nelielu ieskatu sarunā.
2009. gada oktobris
- Kā Tu vērtē konkurenci šajās Paralimpiskajās spēlēs?
- Šogad pirmo reizi diska mešanā sportisti startēja apvienotā grupā – bija vairākas medicīniskās klases, ko dala pēc traumas. Savas klases sportistus es pazīstu – cik viņi ir spēcīgi un uz ko ir spējīgi. Tāpēc bija lielāks uztraukums un neziņa par pārējiem sportistiem, ar kuriem kopā līdz šim nebiju startējis.
- Vai bija kas tāds, kas īpaši šajās spēlēs iepriecināja?
- Šogad uz visām sacensībām bija pilnas tribīnes ar cilvēkiem! Grūti teikt, vai tas bija īpaši organizēts, vai tiešām par sacensībām bija tik liela interese, bet tribīnes lielajam stadionam bija tiešām pilnas ar skatītājiem. Un tā bija patīkama sajūta. Ķīniešu skatītāji bija ļoti atraktīvi – juta līdzi visiem sportistiem, kas ļoti uzmundrināja.
- Vai paguvi arī apskatīt Ķīnu?
- Bija, protams, arī brīvais laiks, kad kopā ar brīvprātīgajiem varējām doties apskatīt Ķīnas vēsturiskos pieminekļus un baudīt kultūru. Biju aizbraucis apskatīties Lielo Ķīnas mūri, uz kura bija izveidotas arī īpašas skatu vietas cilvēkiem ratiņkrēslos. Biju arī zoodārzā, kas izveidots kā atvērtais safari parks, kuram var braukt cauri ar auto.
- Kādas bija lielākās grūtības, kas jāpārvar ceļā uz čempiona titulu?
- Bija jāuztur fiziskā forma vislabākajā līmenī un jāuzlabo rezultāti. Papildus psiholoģisko slodzi radīja tas, ka, protams, draugi, radi, paraolimpiskā komiteja un visi atbalstītāji, gaidīja medaļas. Tomēr šogad daudz vieglāk bija tas, ka visi treniņi un nometnes bija iepriekš plānotas, ko varēju darīt pateicoties „Skrivanek Baltic” un Paralimpiskajai komitejai. Bija jācenšas visas treniņu sezonas laikā negūt kādu traumu un nepārpūlēties. Un izdarīts bija viss, slinkots nebija nevienu dienu. Tad, kad sapratu, ka esmu izcīnījis medaļu, bija liels saviļņojums un asaras acīs!
...
aizvērt
Intervija ar Ričardu Iganu (Richard Igana)
Valodu skolā svešvalodas mācās ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī citu valstu iedzīvotāji. Viens no tiem ir filipīnietis Ričards Igana (Richard Igana), kurš nu jau pāris mēnešus mācās latviešu valodu. Aicinājām Ričardu uz īsu sarunu par to, cik viegli vai grūti ir apgūt latviešu valodu un kā viņam tas izdodas.
2009. gada septembris
- Kāpēc Jūs mācāties latviešu valodu? Vai tas ir nepieciešams Jūsu darbam, vai arī ir noderīgi ikdienā?
- Pašreiz latviešu valodu darbā neizmantoju. Latviešu valoda man vairāk noder ikdienā, jo mana sieva ir latviete un šogad mums ir gaidāms ģimenes pieaugums. Tāpat es arī ļoti vēlētos sarunāties latviski ar savas sievas ģimeni. Mēs plānojam palikt dzīvot Latvijā, tāpēc, lai es varētu iegūt labāku darbu, man ir vajadzīgas latviešu valodas zināšanas.
- Vai mācīties latviešu valodu ir grūti? Kāpēc tā ir grūta/viegla?
- Latviešu valoda ir ļoti grūta! Varbūt pat visgrūtākā valoda pasaulē (smaida)! Filipīniešu valoda ir ļoti plūstoša un skan ļoti mīksti. Latviešu valodas apgūšana prasa daudz piepūles, jo tajā ir daudz man grūti izrunājamu skaņu.
- Cik ilgi Jūs jau mācāties latviešu valodu un vai jūtat progresu?
- Latviešu valodu mācos jau divus mēnešus. Tagad, kad mēģinu runāt latviski, sieva vai viņas ģimenes locekļi vismaz saprot manu izrunu. Protams, pirms ko saku latviski, vispirms vēl nākas rūpīgi pārdomāt, kā pareizi to pateikt.
- Kādas svešvalodas Jūs vēl esat mācījies?
- Esmu mācījies angļu valodu, kad strādāju Sarkanā krusta organizācijā, kur arī iepazinos ar savu sievu.
- Ko Jūs novēlētu tiem, kuri tikai plāno mācīties kādu svešvalodu, bet vēl nav atraduši tam motivāciju?
- Novēlu sākt mācīties un nebaidīties, jo katra valoda, ko zinām, ir mūsu bagātība. Noteikti atrodiet sev piemērotu pasniedzēju, kurš palīdzes grūtajā mācību procesā!
...
aizvērt
Intervija ar Antiju Erdmani-Hermani
Straujiem soļiem tuvojas rudens un jaunais mācību gads. 15. septembrī „Skrivanek Baltic” Valodu skolā sāksies jaunais mācību semestris. Uz nelielu sarunu aicinājām Valodu skolas vadītāju Antiju Erdmani-Hermani par valodu mācību tendencēm un iemesliem, kāpēc vajadzētu mācīties svešvalodas.
2008. gada augusts
- Kādu svešvalodu Jūs esat mācījusies?
- Mans lielākais dzīves pagrieziens ir saistīts ar franču valodu. Es vēlējos apgūt franču valodu, lai spētu lasīt franču grāmatas oriģinālvalodā. Un tieši šī vēlme mācīties svešvalodu manī raisīja interesi strādāt un darboties Valodu skolā. Pašlaik regulāri papildinu zināšanas angļu valodā.
- Ir cilvēki, kas dzīves laikā iemācās astoņas valodas, ir cilvēki, kuri iemācās vienu. Vai, Jūsuprāt, spēja sazināties daudzās valodās ir pašdisciplīnas un grūta darba rezultāts vai tomēr iedzimts talants?
- Spēt sazināties daudzās svešvalodās noteikti ir talants. Esmu ievērojusi, ka šādi cilvēki sākotnēji rūpīgi mācās vienu vai divas valodas un pēc tam, atklājot sevī spēju ātri un viegli izprast un iedziļināties svešvalodā, vēlas iemācīties vēl un vēl daudzas citas valodas, kuras viņiem šķiet interesantas. Tomēr domāju, ka tiem, kuriem tik viegli nepadodas svešvalodas, nevajag bēdāties, jo iemācīties svešvalodu var ikviens un tas nav nemaz tik ļoti sarežģīti. Vienkārši katru dienu ir jāatrod brīdis svešvalodai. Valoda uzplaukst cilvēkā kā zieds. Galvenais ir nedaudz pacietības, pašdisciplīnas un arī pasniedzēji nekad neatteiks palīdzību, lai ikvienam izdotos atrast savas izvēlētās svešvalodas ziedu.
- Vai var teikt, ka valodu mācībās pastāv kādas sezonas tendences? Vai vasarā cilvēki izvēlas mācīties svešvalodas, kuras retāk izvēlas apgūt ziemā?
- Tendences ir, tomēr pēc maniem novērojumiem ir „ziemas un vasaras cilvēki”. Tie, kuri mācās vasarā, uz īsu brīdi ļoti intensīvi pievēršas zināšanu papildināšanai, gūst tādu kā iedvesmas lidojumu, uzzied, iegūst zināšanas un ziemā nododas citiem darbiem. Savukārt, ziemas cilvēki ir mierīgāki, nosvērtāki, lēnām un pacietīgi visu mācību gadu papildina savas svešvalodas zināšanas. Runājot par pieprasītāko svešvalodu Valodu skolā, protams, tā ir angļu valoda. Tā ir valoda, kuru visi vēlas zināt pēc iespējas labāk, jo tā ir nepieciešama darbam, ceļojumiem un arī ikdienas saziņai. Arī spāņu un itāliešu valoda pēdējos gados kļūst aizvien pieprasītāka. Jāsaka, pēdējā laikā arī vācu valoda ir sākusi atgūt savu agrāko laiku popularitāti. Ir arī interese par eksotiskām valodām – hindu, nīderlandiešu un vēl daudzām citām.
- Kāpēc, Jūsuprāt, cilvēkiem vajadzētu zināt kādu svešvalodu?
- Mums visiem patīk justies brīvi. Valodu zināšanas ir viena no iespējām, kā tādam justies. Valoda atver cilvēka iekšējo brīvību. Viņš nav ierobežots, var izteikties, saprasties un uzrunāt citus. Nereti cilvēki jūtas nedroši svešvalodu izvēlē, tomēr gribu iedrošināt – nevajag baidīties izvēloties netradicionālas valodas, vajag droši izvēlēties jebkuru valodu, kura šķiet interesanta, mācīties un atklāt pavisam jaunu pasauli!
...
aizvērt
Intervija ar Agnesi Birnbaumu
Tuvojas XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Gandrīz ikvienam latvietim ir kāds draugs, paziņa, ģimenes loceklis vai attāls radinieks, kurš dzied korī vai dejo deju kolektīvā un jūlijā piedalīsies Dziesmu un deju svētkos. Arī mums, „Skrivanek Baltic”, Dziesmu un deju svētki ir nozīmīgi. Tie ir svētki ar nozīmi. Ar vienojošo elementu – latviešu valodu. „Skrivanek” komandā ir vairāki cilvēki, kuri piedalīsies Dziesmu un deju svētkos. Dažas nedēļas pirms svētkiem aicinām uz sarunu „Skrivanek Baltic” direktores asistenti Agnesi Birnbaumu, kura piedalīsies Dziesmu svētkos kopā ar citiem dziedātājiem no Rīgas kamerkora „Vidus”.
2008. gada jūnijs
- Pastāsti, kad Tu sāki dziedāt korī?
- Jau, kad biju pavisam maza un gāju bērnudārzā, sāku dziedāt bērnudārza korī. Dziedāt man vienmēr ir ļoti paticis. Bērnībā mājās ieslēdzos istabā un dziedāju. Pēdējos divus gadus sāku dziedāt Rīgas kamerkorī „Vidus”. Protams, ļoti cerēju, ka varbūt varēšu dziedāt arī Dziesmu svētkos. Un nu – sapnis ir piepildījies!
- Vai esi jau kādreiz piedalījusies Dziesmu svētkos?
- Nē, šī man būs pirmā reize, kad dziedāšu svētkos. Dziesmu un deju svētkos līdz šim esmu bijusi tikai skatītāja un dziedājusi līdzi no skatītāju rindām. Tomēr vienmēr esmu jutusies cieši saistīta ar svētkiem. Ir bijuši paziņas un draugi, kuri dzied un kuriem esmu jutusi līdzi un priecājusies par viņu dalību Dziesmu svētkos.
- Ko tev nozīmē Dziesmu svētki?
- Tie ir Svētki! Jo tuvāk tie nāk, jo lielāka svētku sajūta rodas. No svētkiem sagaidu to īpašo svētku sajūtu – pacilājošu spēku, ko ikdienā nav iespējams sajust. Ar vislielāko nepacietību es gaidu Dziesmu svētku noslēguma koncertu, kad visi – gan dziedātāji, gan klausītāji un līdzi dziedātāji – kļūst kā viens vesels. Tā ir lieliska sajūta!
...
aizvērt
Intervija ar Artūru Petrovu
Aktīvās atpūtas un sporta piekritējiem vasara ir laiks, atpūsties var svaigā gaisā. Tā ir iespēja aktīvi trenēties dažādos vasaras sporta veidos. Viens no tiem – strītbols jeb ielu basketbols, kas pēdējā desmitgadē kļuvis jo īpaši populārs arī Latvijā. Šovasar „Skrivanek Baltic” nolēmis atbalstīt komandu „Skrivanek tīkliņš”, kura sastāvā spēlē Mareks Morozovs, Kaspars Gulbis un arī „Skrivanek Baltic” pārdošanas projektu vadītājs Artūrs Petrovs. Komanda šovasar piedalās Latvijas čempionātā strītbolā un pašlaik savā grupā ieņem jau septīto vietu starp 30 citām komandām. Uz sarunu par basketbolu, strītbolu un dalību čempionātā aicinām Artūru Petrovu.
2008. gada jūlijs
- Kas ir rosinājis Tavu interesi par basketbolu un strītbolu?
- Basketbolu sāku spēlēt, kad vēl mācījos skolā. Biju apmēram 14 gadus vecs. Interesi par basketbolu raisīja skolas sporta treneris, kurš izveidoja basketbola komandu. Strītbols pēc būtības ir tas pats basketbols, tikai spēle notiek ārpus telpām, pie viena groza un katrā komandā spēlē trīs spēlētāji, atšķirībā no basketbola, kad uz laukuma katrā komandā ir pieci spēlētāji. Ziemā spēlēju basketbolu, bet vasarā – strītbolu. Savu strītbola komandu izveidojām 2000. gadā, kad sākām piedalīties pirmajās strītbola sacensībās.
- Kādām īpašībām ir jāpiemīt labam basketbolistam?
- Jāatzīst, ka ne vienmēr visu nosaka garš augums, kā bieži vien tas tiek uzskatīts. Protams, ja ir gars augums, ir vieglāk spēlēt, tomēr galvenais, manuprāt, ir neatlaidība, vēlme darboties un spēlēt. Man katra spēle ir kā svētki un tā tas ir ikvienam spēlētājam. Ja basketbolu un strītbolu spēlē ar prieku, tad katru spēli atceras kā kaut ko īpašu.
- Kā Tu raksturotu basketbola un strītbola spēles?
- Basketbols ir ļoti straujš sporta veids, kurā ir vajadzīga ļoti liela atdeve. Arī tagad, spēlējot Latvijas strītbola čempionātā, katrā posmā mēs cīnāmies un darām visu, lai tiktu augstāk. Līdz šim ir aizvadīti jau trīs no septiņiem čempionāta posmiem – Jelgavā, Jūrmalā un Salacgrīvā, nākamais posms notiks 26. jūlijā Liepājā. Čempionāta noslēgums būs augusta beigās Rīgā. Ar komandu esam piedalījušies arī citās strītbola sacensībās, kur iegūti labi rezultāti – Tukuma rajona čempionātā un Novadu kausā.
...
aizvērt
Intervija ar Artūru Pehu
„Skrivanek Baltic” Valodu skola šovasar pirmo reizi piedāvā svešvalodas vasaras nometnes bērniem dažādās vecuma grupās. Jau kopš rudens tika plānots, diskutēts un arī meklētas skaistākas vietas Latvijā, kur varētu notikt nometnes. Uz īsu sarunu aicinājām „Skrivanek Baltic“ direktores asistentu un vasaras nometņu projekta vadītāju Artūru Pehu. Plašāku informāciju par nometnēm varat uzzināt, apmeklējot mūsu tīmekļa vietni www.skrivanek.lv
2008. gada maijs
- Kā radās ideja veidot vasaras nometnes bērniem?
- Domājot par bērnu vasaras brīvlaiku un to, kā bērni varētu vasarā apgūt svešvalodu, radās doma par bērnu vasaras nometnēm. Tas bija kā jauns izaicinājums, iespēja paplašināt pakalpojumu klāstu un ieviest inovācijas. Bija arī pietiekami resursi – profesionāla komanda un iespējas organizēt dažādus tehniskos jautājumus.
- Ar ko šīs nometnes atšķirsies no citām bērnu vasaras nometnēm?
- Mācības notiks izmantojot interaktīvas mācību metodes, lai bērni nometnēs tiešām iegūtu zināšanas. Bērni varēs pilnveidot vai atsvaidzināt angļu valodas zināšanas. Lai kautrīgākie bērni nepaliktu malā un visi cits ar citu iepazītos, pirmajā dienā būs komandas saliedēšanas aktivitātes un vārdu spēles. Nometnēs bērni iegūs jaunas zināšanas un prasmes – nometnēs „Minhauzena piedzīvojumi” un „Jaunās pasaules meklējumos” varēs uzzināt interesantus ģeogrāfiskus faktus, mācīties veidot kartes un iejusties citu valstu iedzīvotāju tēlos. Un, protams, pats galvenais, ka bērni varēs atpūsties un iegūt jaunus draugus. Angļu valodas mācības nenotiks, visu laiku sēžot klasē, bet gan dodoties pastaigās vai spēlējot spēles.
- Kāpēc izvēlējāties nometnes organizēt Jaunpilī un Staicelē?
- Šīs pilsētas izvēlējāmies, jo tajās ir ļoti skaista un gleznaina vide. Jaunpils pilsētā ir viena no retajām Viduslaiku pilīm, kas celta 1301. gadā. Savukārt Staicele atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā un ir skaisti apzaļumota pilsēta. Abās pilsētās bērni nakšņos ērtās un tikko remontētās istabiņās ar visām labierīcībām.
...
aizvērt
Intervija ar Oksanu Zajacu
Aprīlis ir mūsu dzimšanas dienas mēnesis, tāpēc šajā jaunumu lapā stāstām par čehu valodu. Piedāvājam arī sarunu ar Latvijas Universitātes otrā kursa Slāvu filoloģijas studenti Oksanu Zajacu. Jau gadu Oksana universitātē apgūst čehu valodu, ar kuru viņa patiesi ir aizrāvusies. Izrādās, čehu valodas kurss Oksanai ir bijis nejaušs pagrieziena punkts, tāpat kā „Skrivanek Baltic” direktorei Aigai Veckalnei. Arī Aiga Veckalne, savulaik studējot LU Baltu filoloģiju, izvēlējās mācīties čehu valodu, kurai tagad ir svarīga nozīme viņas dzīvē.
2008. gada aprīlis
- Vai Tev bija iespēja izvēlēties, kuru svešvalodu mācīties?
- Latvijas Universitātē kā obligātais B daļas priekšmets reizi divos gados ir čehu valoda. Man vienkārši paveicās! Čehu valodā ir ļoti interesanta un skaista izruna. Mācību process ir ļoti radošs. Daudz apgūstam čehu valodas gramatiku, kā arī skatāmies filmas čehu valodā, lai dzirdētu, kāds ir patiesais dzīvās valodas skanējums. Filmu spektrs ir bijis ļoti dažāds – sākot ar dokumentālajām un beidzot ar multiplikācijas filmām.
- Vai arī pirms studijām vēlējies mācīties čehu valodu?
- Man vienmēr ir paticis apgūt svešvalodas, bet par čehu valodu es jo īpaši priecājos, jo to reti kur māca. Pirms šā kursa universitātē man nebija prātā ienācis apgūt čehu valodu. Bet pašlaik, kad es daudz ko uzzinu par šo valodu, tās īpatnībām, tad domāju, ka to varētu saistīt ar savu profesiju, darbu un tulkošanu. Tagad man ir radusies izdevība šā gada oktobrī doties uz Kārļa universitāti Prāgā apmaiņas programmā. Es ļoti priecājos par šo iespēju!
- Vai ir viegli iemācīties čehu valodu?
- Čehu valoda ir slāvu valoda, tai ir neliela līdzība ar krievu valodu, kas ir mana dzimtā valoda. Tomēr teikšu – viegli nav, taču interesanti gan. Esmu pārliecināta, ka čehu valodas studijas turpināšu.
...
aizvērt
Intervija ar Juri Baldunčiku
Janvāris un februāris ir pagājis, veicot valodas pētījumu. Respondenti ir bijuši daudz un dažādi. Šomēnes piedāvājam ieskatu vienā no interesantākajām sarunām pētījuma laikā – ar Ventspils augstskolas profesoru un maģistra studiju programmas „Tulkošana un terminoloģija” direktoru Juri Baldunčiku.
2008. gada marts
- Kā vērtējat svešvārdu latviskošanu?
- Šo jautājumu latvieši tā līdz galam, manuprāt, nekad nav izpratuši, jo –vai nu ir viena galējība – nost ar svešvārdiem, vai otra – tikai un vienīgi latviskoti vārdi. Mums ir daudzi tūkstoši svešvārdu, kurus mēs lietojam un esam pieņēmuši daudzu gadsimtu garumā. Dažus laika gaitā aizstājam ar latviskotiem vārdiem.
- Kāda ir Jūsu attieksme pret neveiksmīgi latviskotiem vārdiem?
- Pirms paziņot visai Latvijai, ka ir izdomāts jauns vārds, ir jāizvērtē, vai šis vārds tiks lietots. Ja vārds ir lietots jau vairākus gadu desmitus, un mēs to varam atrast daudzos tekstos, vai arī to ir pieņēmusi attiecīgās nozares cilvēki, tad, kāpēc gan vajadzētu radīt ko pavisam jaunu un nedzirdētu? Ja šis vārds ir atrodams vārdnīcās, tad, kāpēc jaukt cilvēkiem galvu? Mums ir simtiem problēmu ar šiem jaunradītajiem vārdiem. Un mani tas zināmā mērā tracina - ja tiek ņemts vārds, kuru valodā lietojam jau astoņdesmit gadus, un latviskots. Ir jācīnās ar tiem vārdiem, kuri mūsu valodā ienāk pašlaik. Protams, mēdz būt gadījumi, kad nākas atteikties no latviešu vārda un ieviest ne tik latvisku vārdu, jo laika gaitā vārdam ir zudusi nozīme. Spilgtākais piemērs varētu būt „skaitļotājs” un „dators” informātikas nozarē. Šīs ierīces pamatuzdevums mūsdienās vairs nav skaitļošana. Dators, protams, nav ļoti latvisks vārds, taču pēc nozīmes tas ir atbilstošāks. Nevajag svešvārdus padarīt arī par tādu kā slimību, kas ir jāārstē. Ja nevar atrast atbilstošu vārdu, tad paliekam pie svešvārda un gan, iespējams, ar laiku kādam radīsies ideja, kā to pareizi latviskot.
- Runājot par studentiem augstskolām, kādas ir zīmīgākās kļūdas, ko pieļauj studenti tulkošanā?
- Daudzi nedomā līdzi tam, ko viņi dara. Darbs tiek padarīts mehāniski, jēdzieniski tajā neiedziļinoties. Piemēram, es iedevu studentiem tulkot nelielu tekstu par Amerikas rokmūziku. Un runājot par viena noteikta termina izvēli, no kādiem 20 cilvēkiem tikai 3 vai 4 bija izvēlēts atbilstošais termins. Tas bija deviņdesmito gadu beigās un internetu tik daudz vēl neizmantoja. Toreiz visplašāk izmantotā vārdnīca bija „Jāņa sētas” angļu – latviešu valodas vārdnīca. Tekstā bija vārds „keyboards”. Viņi atrada šo vārdu vārdnīcā, nonāca līdz pēdējās nozīmes tulkojuma šim vārdam – tastatūra; klaviatūra. Un ierakstīja šo vārdu tekstā. Taču tie 3 vai 4 studenti domāja līdzi teksta kontekstam un saprata, ka rokmūziķi nevar spēlēt uz tastatūras. Un nonāca pie jēdziena „taustiņinstrumenti”. Rezultātā lielākā daļa no kursa bija uzrakstījuši, ka rokmūziķi spēlē klaviatūru, bet tikai daži – ka rokmūziķi spēlē taustiņinstrumentus. Jaunos tulkus un tulkotājus sagaida daudz briesmu. Vienas no tām – tā saucamie viltus vārdi, kas pēc izskata līdzīgs vārds vienā valodā nozīmē pavisam ko citu otrā valodā. Piemēram, angļu valodā teikums – „darbiniekus drošības dienestam izvēlas un atlasa rūpīgi”. Angliski tiek lietots vārds „careful selection” un students šos vārdus tieši tāpat pārceļ latviešu valodā:– „darbiniekus drošības dienestam izvēlas rūpīgas selekcijas veidā”. Kas angļu valodā ir normāli, tas latviešu valodā ir pilnīgs absurds! Selekcijas veidā mēs varam lopiņus vai puķes izveidot, bet ne jau cilvēkus! Domāju, ja studiju gados un pēc tam praksē students nopietni uztver savu profesiju, mācās un cenšas iegūt zināšanas arī papildus obligātajām, tad vēlāk viņš var kļūt par labu profesionāli savā jomā.
...
aizvērt
Intervija ar Anitu Vaivadi
Kā jau vēstījām pagājušajā „Skrivanek Baltic” jaunumu lapā, UNESCO 2008. gadu ir pasludinājis par Starptautisko valodu gadu un „Skrivanek Baltic”, Valsts valodas aģentūras un laikraksta „Dienas bizness” valodas pētījums iekļaujas Starptautiskā valodu gada pasākumos. Šajā jaunumu lapā aicinājām uz sarunu UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas Kultūras, komunikāciju un informācijas sektora vadītāju Anitu Vaivadi.
2008. gada februāris
- UNESCO aizsargā nemateriālo kultūras mantojumu. Kā tas izpaužas praksē un tieši valodas aizsardzības kontekstā?
- UNESCO ir pieņemts nozīmīgs instruments nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai dažādās pasaules valstīs – UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Konvencijas īstenošana ir vispirms katras konvencijas dalībvalsts atbildība un reizē kopējā UNESCO atbildība sasniegt konvencijas mērķus – saglabāt pasaules nemateriālo kultūras mantojumu, nodrošināt starptautisku sadarbību un palīdzību. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai starptautiskajā līmenī UNESCO veido Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu, kā arī Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstu. Tas vispirms veicina nemateriālā kultūras mantojuma vērtības apziņu un atpazīstamību pasaulē, kā arī paredz noteiktu finanšu instrumentu pieejamību sarakstos iekļautā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Valoda UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu izpratnē ir saglabājama kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēja, kas nozīmīga mutvārdu tradīciju un izpausmju pārmantošanai, līdz ar to valodas saglabāšanas mērķis šādā skatījumā ir saglabāt iespēju pārmantot tradīcijas ar valodas lietojumu.
- 2008. gadu UNESCO ir pasludinājis par Starptautisko valodu gadu. Kā jums šķiet, kādiem galvenajiem virzieniem vajadzētu būt Latvijā? Kādas būtu galvenās lietas, par kurām runāt Starptautiskā valodu gada ietvaros tieši Latvijā?
- 2008.gada kā ANO ģenerālās asamblejas pasludinātā starptautiskā valodu gada uzdevums ir pievērst pasaules uzmanību valodai kā vienai no cilvēces pamata dimensijām un kā nacionālās un kultūras identitātes veidotājai. Valodu daudzveidība ir pasaules kultūru bagātība, līdz ar to ikvienas valodas saglabāšana, neatkarīgi no tajā runājošo cilvēku skaita, ir vērtīga. Līdztekus citām pasaules valodām arī latviešu valoda ir viena no valodām, kurā runā salīdzinoši maza pasaules iedzīvotāju daļa un kas reizē saistāma ar savu nacionālo un kultūras identitāti, sava pasaules redzējuma un tradīciju pārmantošanu. Valodas lietojums sniedz iespēju valodu saglabāt un reizē attīstīt līdzi laikam, tamdēļ tas sevī ietver kā tradīciju turpinājumu, tā valodas pārmaiņas un bagātināšanu, un tas ir nozīmīgi kā pasaulē, tā arī Latvijā.
- Kā UNESCO vērtē svešvalodu apguvi? Cik būtiski, jūsuprāt, tas ir katram indivīdam?
- Katras jaunas valodas apguve nozīmē ieguvumu cilvēka personībai. Valoda cilvēkam paver iespējas ne vien iegūt jaunas cilvēku savstarpējas sazināšanās prasmes un zināšanas, bet arī iepazīt citas kultūras caur tām raksturīgo sazināšanās veidu. Svešvalodu apguve noteikti ir nozīmīga un vērtīga, un Latvija svešvalodu apguves ziņā var kalpot par labu piemēru citām pasaules valstīm.
...
aizvērt
Intervija ar Jāni Valdmani
21. gadsimts tiek uzskatīts par valodu novērtēšanas un apguves gadsimtu. Taču nereti rodas situācijas, kad nepareizi tulkots teksts no svešvalodas kropļo valodu. Viena no problēmām ir arī valodu konkurence, kuras spilgtākais piemērs ir angļu valodas arvien pieaugošā nozīme uzņēmējdarbības vidē, izglītībā un zinātnē, kas neapšaubāmi vājina un apdraud pārējo valstu valodu pozīcijas. Lai noskaidrotu, kādas ir aktuālākās problēmas pareizas latviešu valodas lietošanā uzņēmumos un tulkojumos no svešvalodām, „Skrivanek Baltic” kopā ar Valsts valodas aģentūru un laikrakstu „Dienas bizness” šomēnes uzsāk pētījumu Latvijas uzņēmumos. Dažas dienas pirms valodas pētījuma sākuma uz pavisam īsu sarunu aicinājām Valsts valodas aģentūras direktoru Jāni Valdmani.
2008. gada janvāris
- Kādas aktuālākās problēmas Jūs varētu minēt valodas lietošanā?
- Ja runājam par lietošanas kvalitāti, tad problēma ir valodas lietojuma reģistru nešķiršana jeb tradicionālo valodas stilu nešķiršana, lai gan stils un reģistrs nav gluži viens un tas pats. Valodas reģistri ir valodas lietojums, atkarībā no formalitātes pakāpes – sākot ar zemāko reģistru un beidzot ar visaugstāko reģistru. Pie visaugstākā valodas lietojuma reģistra pieder starptautiskā diplomātiskā sarakste.
- Kā Jūs vērtējat valodas kultūru mūsdienās?
- Valodas kultūru vērtēju ļoti dažādi. Noteikti ir jānošķir – rakstu vai mutvārdu valodu. Protams, ideālā variantā valodas kultūra ir kvalitatīva. Sliktākajos gadījumos – nekvalitatīva, jo valodā dominē neoficiālās sarunvalodas raksturīgie vārdi un gramatiskās formas un sintaktiskās konstrukcijas, neņemot vērā saziņas vietu, laiku, runas auditoriju un runas tematu.
- Kāds, Jūsuprāt, būs kopīgi veiktā pētījuma ieguvums?
- Uzskatu, ka šī pētījuma lielākais ieguvums būs problēmu aktualizēšana un publiskošana plašākai auditorijai, kā arī daža laba ieteikuma piedāvāšana.
...
aizvērt
Intervija ar Oskaru Orlovu
Šogad Tulkojumu birojs „Skrivanek Baltic” atbalstīja Prozas lasījumus. Noklausoties deviņus jauno autoru stāstus, „Skrivanek Baltic” žūrija izvēlējās vienu savu favorītu. Rakstnieku savienības kultūras programmas „Literārā Akadēmija” audzēknis Oskars Orlovs saņēma vienbalsīgas „Skrivanek Baltic” žūrijas simpātijas un ieguva balvu - 40 akadēmiskās mācību stundas „Skrivanek Baltic” valodu skolā. Oskars raksta latgaliski, viņa stāsti ir asprātīgi un humora pilni. Oskars ir no Rēzeknes un strādā „Latgales Radio”. Pēc balvas saņemšanas mums ar Oskaru bija neliela saruna par Ziemassvētkiem.
2007. gada decembris
- Kādi ir Tavi Ziemassvētki?
- Ziemassvētkos vienmēr esmu savas ģimenes lokā. Lai arī katoļi Ziemassvētkus svin 25. decembrī, mēs kopā ar radiniekiem 24. decembra vakarā dodamies uz baznīcu un mums svētki ir tieši šajā vakarā. Diemžēl Ziemassvētki ir kļuvuši ļoti komerciāli, taču mūsu ģimenē ir tradīcija nedāvināt dārgas dāvanas, jo lielākā dāvana jau ir kopā pavadītais laiks ar mīļajiem cilvēkiem.
- Kas Tev ir Ziemassvētku brīnums?
- Ziemassvētkos pazūd straujais laika ritums, pazūd ikdienas rutīna, un tu vari uz mirkli apstāties, atskatīties uz savu dzīvi, cik daudz laba esi paveicis līdz Ziemassvētkiem. Un, manuprāt, tas ir mūsdienu Ziemassvētku brīnums! Tas ir miera un klusuma laiks, kad tu vari izvērtēt savus padarītos darbus.
- Kādi ir skaistākie Ziemassvētki, kas Tev palikuši atmiņā?
- Varbūt tie nav mani skaistākie Ziemassvētki, taču tos es atcerēšos vienmēr - tie bija Ziemassvētki, kad uzzināju, ka Ziemassvētku vecītis nav īsts. Bija agrs Ziemassvētku rīts. Es, mazs puika, jau sešos no rīta pamodies, redzēju, ka dāvanu maisa pie eglītes vēl nav. Uztraucies jautāju tētim: „Varbūt Ziemassvētku vecītis šogad mūs ir aizmirsis?“. Tētis mani mierināja, ka varbūt vecītis ir aizkavējies. Un patiesi! Kamēr mēs virtuvē brokastojām, nočīkstēja ārdurvis un kāds ievilka dāvanu maisu istabā! Biju sajūsmā, jo zināju, ka tam noteikti ir jābūt Ziemassvētku vecītim. Taču cik liela bija mana vilšanās, netīšām pa durvju spraugu ieraugot, ka tā ir mūsu kaimiņiene, kura palīdzēja maniem vecākiem slepus nogādāt dāvanu maisu istabā!
- Ko Tu novēlētu citiem Ziemassvētkos?
- Saticību un līdzcietību, kā arī sajust Ziemassvētku mieru un atrast laiku sev un ģimenei!
...
aizvērt